Biežākās kļūdas angļu valodā

„Es dzīvoju Rīgā kopš 2015. gada“ – latviski tagadne. Angļu valodā situācijai, kas sākusies pagātnē un turpinās vēl tagad, vajag present perfect.

„Es viņu pazīstu desmit gadus“ – atkal tagadne. Ar for (laika posms) un since (sākuma brīdis) angļu valodā lieto present perfect, nevis present simple.

„Cik ilgi tu jau esi Latvijā?“ – latviski tagadne. Jautājums How long…? par laiku līdz šim brīdim prasa present perfect. How long are you here? angliski skan kā jautājums par nākotni: cik ilgi vēl paliksi.

Latviešu valodā ir tikai viena tagadne: „Ko tu tagad dari?“. Angļu valodā tam, kas notiek šobrīd, vajag present continuous. What do you do? nozīmē „Ar ko tu nodarbojies?“ – jautājumu par profesiju.

„Es gatavoju vakariņas“ var nozīmēt gan ieradumu, gan darbību tieši tagad. Angļu valodā darbībai, kas notiek runāšanas brīdī, vajag am/is/are + -ing formu.

„Kad pabeigšu darbu, piezvanīšu“ – latviski nākotne ir abās teikuma daļās. Angļu valodā pēc when, as soon as, until, before un after nākotnes nozīmē lieto present simple.

„Ja rīt līs, paliksim mājās“ – latviski nākotne ir arī palīgteikumā. Angļu valodā pēc if šajā nozīmē lieto present simple, bet will paliek tikai otrajā teikuma daļā.

Latviski vēlējuma izteiksme ir abās daļās: „Ja man būtu vairāk naudas, es nopirktu mašīnu“. Angļu valodā daļā ar if lieto past simple (if I had), bet would – tikai otrajā daļā.

„Ja viņš būtu zinājis, viņš būtu palīdzējis“ – latviski abās daļās vienāda forma. Angļu valodā daļā ar if vajag past perfect (had known), bet would have – tikai otrajā daļā.

Latviski var teikt gan „esmu redzējis“, gan „redzēju“, un izvēle nav stingri saistīta ar laika vārdiem. Angļu valodā, ja pagātnes laiks ir nosaukts (yesterday, last week, in 2020), vajag past simple.

„Es mēdzu dzert kafiju no rīta“ – latviski „mēgt“ var runāt arī par ieradumu tagadnē. Angļu used to runā tikai par pagātnes ieradumiem (I used to smoke – agrāk smēķēju). Tagadnes ieradumam lieto usually.

Latviski jautājumu veido ar vārdiņu „vai“ vai tikai ar intonāciju: „Vai tev garšo kafija?“. Angļu valodā jautājumā ar parastu darbības vārdu vajag palīgdarbības vārdu do/does.

„Kur tu dzīvo?“ – latviski pietiek ar jautājuma vārdu. Angļu valodā pēc where, what, when u. c. vajag do/does/did vai citu palīgdarbības vārdu un tikai tad teikuma priekšmetu.

„Kāpēc viņš neatnāca?“ – latviski vārdu secība ir tāda pati kā stāstījumā. Angļu jautājumā palīgdarbības vārds (arī ar n't) nostājas pirms teikuma priekšmeta: Why didn't he…?

Kad jautājuma vārds who vai what pats ir teikuma priekšmets („Kas tev vakar zvanīja?“), angļu valodā did nelieto – vārdu secība paliek kā stāstījumā.

Latviski netiešajā jautājumā vārdu secība nemainās: „Vai vari pateikt, kur ir stacija?“. Angļu valodā pēc Can you tell me… vai Do you know… vārdu secība ir kā stāstījuma teikumā: where the station is.

„Man ļoti patīk džezs“ – „ļoti“ stāv tieši pirms darbības vārda. Angļu very nevar likt pirms darbības vārda: saki I really like jazz vai I like jazz very much.

Latviešu vārdu secība ir brīva: „Man ļoti patīk šī filma“ vai „Šī filma man ļoti patīk“. Angļu valodā starp darbības vārdu un papildinātāju neko neliek: vispirms like this film, tad very much.

„Istabā ir liels galds“ – latviski teikumu sāk ar vietu, un pietiek ar „ir“. Angļu valodā, lai pateiktu, ka kaut kas kaut kur atrodas, lieto there is / there are.

„Atkal līst.“ – latviski teikumiem par laikapstākļiem teikuma priekšmeta nav. Angļu teikumā tam jābūt vienmēr, tāpēc lieto formālo it: It's raining, It's cold, It's late.

Latviski atbild ar to pašu darbības vārdu: „Jā, patīk.“ Angļu valodā īsajā atbildē atkārto palīgdarbības vārdu: Yes, I do. / No, I don't.

Latviešu „…, vai ne?“ der jebkuram teikumam, tāpēc gribas visur likt isn't it. Angļu atkārtotajā jautājumā (tag question) atkārto teikuma palīgdarbības vārdu un vietniekvārdu: aren't you?, doesn't she?, didn't they?

Latviešu valodā artikulu nav: „Es esmu students“. Angļu valodā skaitāmam lietvārdam vienskaitlī vajag artikulu, arī runājot par profesiju: I'm a teacher, She's an engineer.

Lietām, kas ir vienīgās savā veidā (the sun, the moon, the sky, the internet), angļu valodā lieto noteikto artikulu the.

„Padod, lūdzu, sāli!“ – abi zina, par kuru sāli ir runa: to, kas stāv uz galda. Ja lieta abiem ir zināma, angļu valodā vajag the.

Latviešu noteiktā galotne („labākā diena“) jau parāda noteiktību, bet angļu valodā vispārākajai pakāpei vienmēr vajag the: the best, the biggest, the most interesting.

Kad artikuls jau iemācīts, gribas to likt visur. Runājot vispārīgi par abstraktiem jēdzieniem (life, love, music, nature), angļu valodā artikulu nelieto.

Jūru, upju un okeānu nosaukumiem angļu valodā vajag the: the Baltic Sea, the Daugava, the Atlantic.

Valstu, pilsētu un ezeru nosaukumiem parasti artikula nav: Latvia, Riga, Lake Usma. Izņēmums – nosaukumi ar vārdiem republic, kingdom, states: the United Kingdom, the United States.

„Kāds jauks laiks!“ – weather angliski ir neskaitāms lietvārds, tāpēc izsaukumā a nelieto. Bet ar skaitāmu lietvārdu: What a nice day!

Latviešu „padomi“ ir daudzskaitlī, bet angļu advice ir neskaitāms: some advice, a piece of advice.

Angļu information ir neskaitāms lietvārds: daudzskaitļa formas nav, un a nelieto. Vienai ziņai saka a piece of information.

Latviešu „ziņas“ ir daudzskaitlī („ziņas ir sliktas“), bet angļu news, lai gan beidzas ar -s, ir neskaitāms un saskaņojas ar is.

„Koncertā bija tik daudz cilvēku“ – latviešu „daudz“ der gan skaitāmiem, gan neskaitāmiem lietvārdiem. Angļu valodā ar skaitāmiem lietvārdiem daudzskaitlī lieto many (many people, many cars), bet much – ar neskaitāmiem (much time, much money).

Latviešu „mēbeles“ ir tikai daudzskaitlī, bet angļu furniture ir neskaitāms. Vienai mēbelei saka a piece of furniture.

Latviešu lietvārdiem ir dzimte: pilsēta ir sieviešu dzimtē, tāpēc „viņa ir skaista“. Angļu valodā lietām un vietām lieto it; he un she – cilvēkiem (un dažreiz mājdzīvniekiem).

Latviešu valodā 3. personas forma vienskaitlī un daudzskaitlī ir vienāda: „viņš spēlē, viņi spēlē“. Angļu present simple laikā pēc he, she, it un vienskaitļa lietvārda jāpievieno -s.

Latviešu „savs“ („Anna aizmirsa savu telefonu“) neparāda dzimti, tāpēc angliski viegli paņemt nepareizo vārdu. Angļu valodā izvēle atkarīga no tā, kam lieta pieder: viņai – her, viņam – his.

„Es jūtos labāk“ – latviešu atgriezeniskā forma ar -ties nav jātulko ar myself. Angļu feel, relax, meet un worry parasti lieto bez atgriezeniskā vietniekvārda.

Latviešu valodā dubultais noliegums ir obligāts: „Neviens nezina atbildi“. Angļu teikumā ir tikai viens noliegums – ja ir nobody, darbības vārds paliek apstiprinājuma formā.

„Es neko neredzēju“ – divi noliegumi. Angļu valodā der vai nu didn't + anything, vai saw nothing, bet ne abi kopā.

„Mēs nekad nekur nebraucam“ – latviski noliegti visi vārdi. Angļu valodā pietiek ar vienu noliegumu (never), pārējie vārdi ir ar any-: anywhere, anything, anyone.

Latviski noliegums ir priedēklis pie darbības vārda: „nesaprotu“. Angļu valodā parastam darbības vārdam vajag palīgdarbības vārdu: don't, doesn't, didn't + darbības vārds.

„Man arī nepatīk“ – latviešu „arī“ der gan apstiprinājumam, gan noliegumam. Angļu too lieto tikai apstiprinājuma teikumos, noliegumā – either: I don't either / Me neither.

„Atkarīgs no laikapstākļiem“ – latviešu „no“ rosina teikt from. Angļu depend vienmēr lieto ar on.

„Es tevi gaidīšu“ – latviski darbības vārdam seko akuzatīvs bez prievārda. Angļu wait prasa for: wait for the bus, wait for me.

„Klausīties mūziku“ – latviski bez prievārda. Angļu listen vienmēr lieto ar to, ja seko tas, ko klausās: listen to me, listen to the radio.

„Paskaidro man“ – latviešu datīvs „man“ stāv uzreiz aiz darbības vārda. Ar explain tā nevar: vispirms tas, ko paskaidro, tad to me.

Pēc parauga go to gribas teikt arī arrive to. Angļu arrive lieto ar at (ēkai, konkrētai vietai) vai in (pilsētai, valstij): arrive at the airport, arrive in Riga.

Latviešu „pirmdien“ ir bez prievārda, tāpēc angliski nākas minēt – in vai at. Dienām un datumiem vajag on: on Monday, on 18 November; mēnešiem un gadiem – in.

„Tiekamies stacijā sešos“ – latviešu lokatīvs („stacijā“) rosina teikt in. Angļu valodā par vietu kā tikšanās punktu saka at: at the station, at the bus stop, at the door – un arī at home, at work.

„Viņa apprecējās ar ārstu“ – latviski vajag „ar“. Angļu marry lieto bez prievārda, bet stāvoklim saka be married to: She's married to a doctor.

Latviski „apspriest projektu“ ir bez prievārda, bet, tā kā angliski saka talk about, gribas likt about arī pie discuss. Discuss prasa papildinātāju bez prievārda.

„Interesēties par vēsturi“ – latviešu „par“ rosina teikt about. Angļu interested vienmēr lieto ar in.

„Baidās no suņiem“ – latviešu „no“ rosina teikt from. Angļu valodā saka afraid of, scared of, frightened of.

„Vai tu vēl dusmojies uz mani?“ – latviešu „uz“ angliski nav on. Saka angry with someone (AmE arī angry at someone) un angry about something.

„Es vakar negāju uz darbu“ – latviski pagātni un noliegumu parāda viens darbības vārds. Angļu valodā pagātni jau parāda did, tāpēc aiz didn't darbības vārds paliek pamatformā: didn't go, didn't see, didn't buy.

„Es izdarīju kļūdu“ – latviešu „darīt“ rosina teikt do. Angļu valodā kļūdu „taisa“: make a mistake, make a decision, make a noise.

Latviešu „teikt“ angliski ir say vai tell. Ja tūlīt seko, kam saka, lieto tell: tell me, tell her. Say lieto bez personas vai ar to: say something to me.

„Vai tu esi bijis Londonā?“ – latviešu lokatīvs rosina teikt in. Angļu valodā, runājot par apmeklētu vietu, saka have been to: I've been to London twice. She's gone to London nozīmē, ka viņa vēl ir tur vai ceļā.

„Man patīk peldēt“ – latviski aiz „patīk“ stāv nenoteiksme. Angļu valodā aiz like nevar likt darbības vārda pamatformu: vajag -ing formu vai to: I like swimming / I like to swim.

Latviešu valodā gerundija nav, tāpēc aiz jebkura darbības vārda gribas likt to. Aiz enjoy, finish, mind un avoid vienmēr lieto -ing formu.

„Es iesaku aiziet uz kino“ – latviešu nenoteiksme angliski nav to go. Aiz suggest lieto -ing formu vai that: I suggest that we go to the cinema.

„Es gribu, lai tu atnāktu“ – latviski seko palīgteikums ar „lai“. Angļu want lieto konstrukcijā want + kāds + to: I want you to come.

Latviski aiz „var“, „drīkst“, „vajag“ stāv nenoteiksme, ko angliski gribas tulkot ar to. Aiz modālajiem darbības vārdiem must, can, should un will lieto nenoteiksmi bez to.

Latviski var teikt „esmu vienisprātis“ – ar darbības vārdu „būt“. Angļu agree ir parasts darbības vārds, tāpēc am nevajag: I agree, I don't agree.

„Man ir auksti“ – latviski cilvēks ir datīvā. Angļu valodā tas, kam ir auksti, ir teikuma priekšmets: I'm cold, She's hungry, We're bored.

„Man ir 25 gadi“ – latviski vecumu izsaka ar „man ir“, tāpēc rodas I have. Angļu valodā vecumu izsaka ar to be: I'm 25, How old are you?

„Vakar viņa teica, ka ir slima“ – latviski palīgteikumā paliek tagadne. Angļu netiešajā runā pēc said vai told laiks parasti pārbīdās vienu soli pagātnē: is → was.

„Vai tu proti peldēt?“ – latviski jautājumu sāk ar „vai“, un iesācēji to bieži aizstāj ar do. Ar modālajiem darbības vārdiem (can, must, should) do nelieto: jautājumā modālais darbības vārds pats nostājas pirms teikuma priekšmeta – Can you swim?

Latviski „labs“ un „labi“ ir dažādi vārdi („labs runātājs“, „runā labi“), un angliski tieši tāpat: good raksturo lietvārdu (a good speaker), well – darbības vārdu (speak well).

Better jau ir pārākā pakāpe (good → better → best), tāpēc more nevajag – tieši tāpat kā latviski nesaka „vairāk labāks“.

Latviski pārāko pakāpi veido ar piedēkli: „vieglāks“. Angļu valodā īsiem īpašības vārdiem arī pievieno -er (easier, bigger), bet more lieto gariem: more interesting.

„Tikpat garš kā tēvs“ – latviešu „kā“ angliski var būt gan as, gan like. Salīdzinājumā as … as abās pusēs vajag as.

„Man ir garlaicīgi“ – angliski I'm boring nozīmē „es esmu garlaicīgs cilvēks“. Par to, ko tu jūti, saka ar -ed formu: bored, tired, interested; -ing forma raksturo to, kas sajūtu izraisa: a boring film.

Latviski dienu un mēnešu nosaukumus raksta ar mazo burtu („pirmdiena“, „oktobris“). Angļu valodā tos raksta ar lielo burtu: Monday, October.

Latviski valodas un tautības raksta ar mazo burtu: „angļu valoda“, „latvietis“. Angļu valodā – ar lielo: English, Latvian, a Latvian song.

Latviski komats pirms „ka“ ir obligāts. Angļu valodā palīgteikumu ar that komatu neatdala, un that bieži vispār izlaiž: I think you're right.

Latviski palīgteikumu ar „kas“ vai „kurš“ vienmēr atdala ar komatiem. Angļu valodā apzīmētāja palīgteikumu, kas norāda, par kuru tieši ir runa (defining relative clause), komatiem neatdala.