I enjoy swimming, nevis I enjoy to swim; I'm interested in learning, nevis in learn: kāpēc latviešu nenoteiksme ne vienmēr ir to + darbības vārds.
Ko tu iemācīsies
Nav droša likuma, kas pēc nozīmes pateiktu, vai darbības vārdam seko -ing vai to + nenoteiksme. Enjoy un like ir līdzīgi, bet tikai like var lietot arī ar to („I like to swim“ un „I like swimming“ ir pareizi); enjoy – nekad. Tāpēc formu ieteicams mācīties kopā ar katru darbības vārdu, tāpat kā tā prievārdu.
Galvenā lamata latviešiem: latviešu valodā gerundija nav, un aiz cita darbības vārda gandrīz vienmēr ir nenoteiksme („Man patīk peldēt“, „Viņa izvairās ēst cukuru“, „Es domāju mainīt darbu“). Tāpēc to + nenoteiksme šķiet vienīgā dabiskā izvēle. Palīdzēt var latviešu lietvārdi ar -šana: „peldēšana“, „ceļošana“, „lasīšana“. Angļu -ing forma bieži darbojas tieši kā šāds lietvārds: „Man patīk peldēšana“ → „I enjoy swimming.“
Enjoy, avoid, finish, suggest, admit, miss, mind un vēl daži citi prasa -ing formu, nekad to + nenoteiksmi, lai gan latviski tur ir nenoteiksme: „Viņa izvairās ēst cukuru“ → „She avoids eating sugar.“ „Viņa pabeidza rakstīt ziņojumu“ → „She finished writing the report.“ „Man pietrūkst ceļošanas“ → „I miss traveling.“ (britu angļu valodā: travelling).
Tas attiecas uz darbības vārdu, kas nāk tieši aiz tā kā papildinātājs. Citi papildinātāji joprojām ir iespējami („She suggested that we leave early“), un to + nenoteiksme ar nozīmi „lai“ aiz pilna teikuma ir pareiza („I finished the report to have the weekend free“ = „…lai nedēļas nogale būtu brīva“).
Aiz suggest un admit var būt arī palīgteikums ar that („He suggested that we go for a walk“), bet nekad to + nenoteiksme: „Viņš ieteica iet pastaigāties“ nav „suggested to go“. Teikumam „man patīk kaut ko darīt“ lieto like vai enjoy: „I enjoy swimming“ vai „I like swimming/to swim“.
Want, decide, agree, plan, hope, promise un afford lieto ar to + darbības vārda pamatformu, nekad ar -ing. Šeit latviešu valoda palīdz, jo arī tajā ir nenoteiksme: „Viņš nolēma aiziet agrāk“ → „He decided to leave early“, „Viņi piekrita mums palīdzēt“ → „They agreed to help us“, „Ceru tevi drīz redzēt“ → „I hope to see you soon“.
Tikai neaizmirsti to: „I want to swim“, nevis „I want swim“. Un teikumu „Es gribu, lai tu man palīdzētu“ netulko ar that: pareizi ir „I want you to help me“, nevis „I want that you help me“.
Aiz jebkura prievārda (in, about, of, for, without, before…) angliski lieto -ing formu, nekad pamatformu. Latviski šādās vietās bieži ir nenoteiksme („Mani interesē uzzināt vairāk“, „Domāju mainīt darbu“) vai -šana lietvārds („pirms aiziešanas“). Tāpēc rodas tādas kļūdas kā „interested in learn“ vai „thinking to change“.
Dažos nemainīgos izteicienos to turklāt nav nenoteiksmes daļa, bet prievārds, un arī aiz tā nāk -ing: look forward to seeing („ar nepacietību gaidu, kad tevi redzēšu“), be used to waking up („esmu pieradis/pieradusi agri mosties“). Ievēro: izšķir angļu prievārds, nevis latviešu teikuma uzbūve. „Es iemācījos peldēt“ ir I learned to swim, un „Viņš mēģināja atvērt durvis“ ir He tried to open the door (to + nenoteiksme); bet aiz in, about, of vai look forward to vienmēr ir -ing.
Latviski „Man patīk peldēt“ ar nenoteiksmi, bet enjoy vienmēr prasa -ing. Ja gribi lietot to, izvēlies like: I like to swim.
Want („gribēt“) lieto ar to + nenoteiksmi, nekad ar -ing un arī ne bez to: nevis I want swim.
Latviski „Mani interesē uzzināt vairāk“ ar nenoteiksmi, bet angliski aiz prievārda in vajag -ing.
Izteicienā look forward to vārds to ir prievārds, tāpēc aiz tā nāk -ing.
Latviski „Viņš ieteica iet pastaigāties“, bet suggest nekad nelieto ar to + nenoteiksmi: suggested going vai suggested that we go.
„Gribu, lai tu man palīdzētu“: aiz want nav that, bet want + persona + to + nenoteiksme.
Latviski „Domāju mainīt darbu“, bet angliski ir think about (vai of) + -ing, nevis think to.
Izteicienā be used to („būt pieradušam“) to ir prievārds, tāpēc aiz tā nāk -ing.
Latviski aiz cita darbības vārda ir nenoteiksme: „Man patīk peldēt“, „Viņa izvairās kavēt“, „Viņš ieteica iet pastaigāties“, „Viņa pabeidza rakstīt“
Tāpēc to + nenoteiksme tev vienmēr šķiet dabiskākā izvēle, bet ar daudziem darbības vārdiem tā ir kļūda. Enjoy, avoid, finish, suggest, admit, miss un mind prasa -ing: „I enjoy swimming“, „She avoids eating sugar“, „He suggested going for a walk“, „She admitted making the mistake“. Turpretī ar decide, agree, plan, hope un promise latviešu nenoteiksme atbilst to + darbības vārdam. Mācies katru darbības vārdu kā vienu bloku: enjoy + -ing, decide + to.
„Mani interesē uzzināt vairāk“, „Domāju mainīt darbu“, „Ar nepacietību gaidu, kad tevi redzēšu“, „Viņš ir pieradis agri celties“
Angliski šajos teikumos ir prievārds, un aiz tā vienmēr nāk -ing: „I'm interested in learning more“, „I'm thinking about changing jobs“, „I look forward to seeing you“, „He's used to getting up early“. Tipiskas kļūdas: „interested in learn“, „thinking to change“, „look forward to see“, „used to get up“.
„Es gribu, lai tu atnāktu“, „Gribu, lai tu man palīdzētu“: latviski „gribēt“ + palīgteikums ar „lai“
Aiz want neliek that vai palīgteikumu. Otru personu novieto starp want un to: „I want you to come“, „I want you to help me“. „I want that you help me“ ir nepareizi, lai gan tas ir burtisks tulkojums.
„Es beidzu smēķēt“, bet „Es apstājos, lai uzsmēķētu“; „Atceries man piezvanīt“, bet „Atceros, ka viņai zvanīju“
Latviski lieto dažādus darbības vārdus vai teikumu uzbūvi; angliski darbības vārds ir tas pats, mainās tikai forma. „I stopped smoking“ = beidzu smēķēt; „I stopped to smoke“ = apstājos, lai uzsmēķētu. „Remember to call me“ = atceries man piezvanīt (kaut kas nākotnē); „I remember calling her“ = atceros, ka viņai zvanīju (kaut kas pagātnē). Ja izvēlies nepareizo formu, vari pateikt pretējo tam, ko gribēji.
💡 Latviešu nenoteiksme ne vienmēr ir to + darbības vārds: enjoy, avoid, finish, suggest, admit, miss un mind prasa -ing.
💡 Vai darbības vārda priekšā ir angļu prievārds (in, about, of, for, look forward to)? Tad -ing: interested in learning, look forward to seeing.
"I really enjoy hiking — do you want to join me this weekend?"
"I'd love to! I miss spending time outdoors."
"Great, I'll plan to pick you up around nine."
"Perfect — I look forward to seeing the trail everyone's been talking about."
1. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
2. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
3. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
4. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
5. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
6. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
7. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
8. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
9. uzdevums · Izlabo kļūdu
Correct the mistake: He suggested to go for a walk.
10. uzdevums · Izlabo kļūdu
Correct the mistake: I hope seeing you soon.
11. uzdevums · Bieža kļūda: aiz prievārda pamatforma -ing vietā
Latvian: “Es ar nepacietību gaidu, kad tevi redzēšu.” Which English sentence is correct?
Pieci īsi jautājumi – pārbaudi savas zināšanas.
Jautājums 1 / 5
Rezultāts: 0/0
Which is correct?
Biežākās kļūdas ar prievārdiem
Prievārdi, ko latvieši bieži lieto nepareizi: married to (nevis with), depend on (nevis from), arrive at/in (nevis to), listen to un good at.
Biežākās kļūdas ar vietniekvārdiem
Biežākās kļūdas ar angļu vietniekvārdiem: nepareiza forma aiz and vai prievārda un lieki myself/herself, kas rodas no latviešu darbības vārdiem ar -ties.
Biežākās kļūdas ar artikuliem
Biežākās latviešu kļūdas ar artikuliem: trūkst a/an pirms profesijas, trūkst the vispārākajā pakāpē, lieks the vispārīgos teikumos un valstu nosaukumi.
Kļūdas ar skaitāmiem un neskaitāmiem lietvārdiem
Skaitāmie un neskaitāmie lietvārdi: advice, information, furniture, news, homework un people, kā arī much/many un a little/a few bez kļūdām.