Married to, depend on, listen to, good at: mazi vārdi, kas ir cieši saistīti ar noteiktiem darbības un īpašības vārdiem, un kļūdas, kas rodas, tulkojot vārdu pa vārdam.
Ko tu iemācīsies
Ļoti daudzas ikdienas kļūdas angļu valodā rodas tāpēc, ka darbības vai īpašības vārdam pievieno nepareizu prievārdu, vai arī prievārdu liek tur, kur angļu valoda to nelieto. Loģiska iemesla, kāpēc ir tieši šis prievārds, gandrīz nekad nav – tas jāiemācās kopā ar katru vārdu.
Latviešiem ir vēl viena grūtība: daudz ko, ko angliski izsaka ar prievārdu, latviski izsaka ar locījumu („klausīties mūziku“, „piekrist draugam“, „gaidīt autobusu“). Tāpēc angliski prievārds pazūd: listen music, agree you. Savukārt tur, kur latviski ir prievārds (ar, no, par, uz), to gribas pārtulkot burtiski. Mācies angļu savienojumu kā vienu veselu bloku.
Šie savienojumi tiek jaukti īpaši bieži, gandrīz vienmēr tāpēc, ka iespraucas latviešu prievārds vai locījums: „precējusies ar viņu“ → married to him, „atkarīgs no laika“ → depends on the weather, „klausīties mūziku“ → listen to music (angliski to ir obligāts).
Ar arrive prievārds ir atkarīgs no galamērķa: at ēkai, punktam vai pasākumam (at the airport, at the party), in pilsētai vai valstij (in London, in Latvia). Nekad arrive to, lai gan latviski saki „atbraucu uz Londonu“ vai „nonācu līdz lidostai“. Bez prievārda: arrive home.
Par laimi, daži pāri sakrīt ar latviešu valodu: „atvainoties par“ → apologize for, „uztraukties par“ → worry about. Bet uzmanies ar „apsveikt ar“: angliski ir congratulate someone on something, nevis with.
Daži angļu darbības vārdi prasa tiešo papildinātāju bez prievārda. Lielākais slazds ir discuss: latviski saki „apspriest plānu“, bet arī „runāt par plānu“, un otrais modelis viegli pārnes about uz discuss. Angliski: „We discussed the plan.“ Ja tiešām gribi lietot about, maini darbības vārdu: „We talked about the plan.“ Un, ja runa ir par strīdēšanos, darbības vārds ir argue: „They argued about money.“
Tāpat ar resemble un marry: „Viņa līdzinās mātei“ → „She resembles her mother“ (bez to), „Viņa apprecējās ar viņu“ → „She married him“ (bez with). To vajag tikai ar get married vai be married: „She got married to him.“ Arī enter ir bez prievārda: „Viņa iegāja istabā“ → „She entered the room“, nevis „entered in/into the room“.
Arī īpašības vārdiem ir noteikti prievārdi, un latviešu valoda šeit bieži maldina. „Baidās no zirnekļiem“ → afraid of spiders (nekad afraid from). „Interesējas par vēsturi“ → interested in history (nevis about). „Laba matemātikā“ (latviešu lokatīvs) → good at math (britu: maths), nevis good in. Savukārt „uztraucas par eksāmenu“ sakrīt ar angļu valodu: worried about the exam.
Worried for lieto tikai tad, ja uztraucies par cilvēku vai viņa labklājību („I'm worried for her safety“); par lietām un notikumiem, piemēram, eksāmenu, ir about.
Latviski saka „apprecējās ar viņu“, bet angliski ir married to. Vai bez prievārda: She married him.
„Atkarīgs no“ ir depend on (formālā valodā arī upon), nekad from vai of.
„Atbraucu uz lidostu“ mudina teikt to, bet arrive lieto ar at (ēka, pasākums) vai in (pilsēta, valsts), nekad ar to.
Latviski „klausīties mūziku“ ir bez prievārda, bet angliski listen vienmēr prasa to, ja ir papildinātājs.
„Piekrītu tev“ – latviski datīvs, angliski agree with someone.
„Apspriest plānu“ vai „runāt par plānu“, bet angliski discuss something bez about. Ar about: talk about the plan.
„Laba matemātikā“ (lokatīvs) mudina teikt in, bet angliski ir good at something.
„Baidos no zirnekļiem“: latviešu „no“ šeit nav from. Angliski ir afraid of.
„Apsveikt ar“ angliski ir congratulate someone on something.
Latviski daudz ko izsaka ar locījumu bez prievārda: „klausīties mūziku“, „piekrist tev“, „gaidīt autobusu“, „paskaidrot man“
Angliski šiem darbības vārdiem vajag prievārdu: „I listen to music every morning.“, „I agree with you.“, „I'm waiting for the bus.“, „Explain it to me.“ Burtiskie „I listen music“, „I agree you“, „I wait the bus“ ir nepareizi. Atšķir arī hear (sadzirdēt skaņu) un listen to (klausīties uzmanīgi): mūziku, podkāstu vai cilvēku tu listen to.
„Precējies ar“, „atkarīgs no“, „baidīties no“, „interesēties par“: tulkojumā latviešu prievārds iespraucas pats no sevis
Tieši no šejienes nāk tipiskās kļūdas: „married with him“ vārdu „married to him“ vietā, „depends from the weather“ vārdu „depends on the weather“ vietā, „afraid from spiders“, „interested about history“. Katra valoda savus prievārdus ir piesaistījusi darbības vārdiem neatkarīgi, tāpēc burtisks tulkojums der tikai reizēm. Mācies angļu savienojumus kā nedalāmas vienības: depend on, married to, afraid of, interested in.
Latviski saka „atbraucu uz Londonu“, „nonācu līdz lidostai“ vai „ierados lidostā“
Angliski arrive nekad nelieto ar to. Ēkai, punktam vai pasākumam: „I arrived at the airport early.“ Pilsētai vai valstij: „We arrived in London on Monday.“ Un home – bez prievārda: „I arrived home late.“ Uzmanies: get gan lieto ar to („We got to the airport early.“).
Latviešu lokatīvs („matemātikā“, „nedēļas nogalē“) izklausās pēc angļu in
Taču angliski šeit in neder. „Laba matemātikā“ ir „good at math“ – arī par valodām un sportu saka good at. „Nedēļas nogalē“ ir at the weekend (britu) vai on the weekend (amerikāņu), nekad in the weekend.
Latviski „apsveikt kādu ar balvu“, „apsveikt ar dzimšanas dienu“ – ar prievārdu „ar“
Angliski ir congratulate someone on something: „I congratulated her on the award.“, nevis „with the award“ (un arī ne „for the award“). Dzimšanas dienā parasti saka vienkārši „Happy birthday!“
💡 Netulko latviešu prievārdu vai locījumu atsevišķi: mācies depend on, married to, listen to, good at, arrive at/in kā noturīgus blokus.
💡 „Apspriest plānu“ vai „runāt par plānu“ → discuss the plan (bez about) vai talk about the plan.
"Are you free at the weekend?"
"I think so — it depends on my work schedule, but probably yes."
"Great — I'm really interested in that new exhibition downtown."
"Me too. Let's discuss the details tomorrow."
1. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
2. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
3. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
4. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
5. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
6. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
7. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
8. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
9. uzdevums · Izlabo kļūdu
Correct the mistake: We discussed about the plan yesterday.
10. uzdevums · Izlabo kļūdu
Correct the mistake: I'm interested on history.
11. uzdevums · Bieža kļūda: „atbraucām uz“ kā arrive to
Latvian: “Mēs atbraucām uz Londonu pirmdien.” Which English sentence is correct?
Pieci īsi jautājumi – pārbaudi savas zināšanas.
Jautājums 1 / 5
Rezultāts: 0/0
Which is correct?
Biežākās kļūdas ar artikuliem
Biežākās latviešu kļūdas ar artikuliem: trūkst a/an pirms profesijas, trūkst the vispārākajā pakāpē, lieks the vispārīgos teikumos un valstu nosaukumi.
Biežākās kļūdas ar gerundiju un nenoteiksmi
Gerundijs vai nenoteiksme: enjoy + -ing (nevis to), want + to un prievārds + -ing izteicienos look forward to un interested in. Biežākās kļūdas.
Biežākās kļūdas ar vietniekvārdiem
Biežākās kļūdas ar angļu vietniekvārdiem: nepareiza forma aiz and vai prievārda un lieki myself/herself, kas rodas no latviešu darbības vārdiem ar -ties.
Kļūdas teikuma priekšmeta un izteicēja saskaņošanā
Saskaņošanas lamatas angļu valodā: darbības vārds saskaņots ar nepareizo lietvārdu, everyone nav „visi“, kā arī people, police un news.