Dažiem darbības vārdiem vajag papildinātāju, lai teikums būtu pilnīgs, citi iztiek bez tā. To zinot, var izvairīties no ļoti tipiskām kļūdām, īpaši ar darbības vārdiem, kas latviski prasa datīvu vai galotni -ties.
Ko tu iemācīsies
Pārejošs darbības vārds „pārnes“ darbību uz tiešo papildinātāju – kaut ko vai kādu, kas darbību „saņem“. Nepārejošs darbības vārds apraksta pilnīgu darbību bez papildinātāja.
Ideja ir tāda pati kā latviešu gramatikā, un arī pārbaude: vai aiz darbības vārda var pajautāt „ko?“? „Nopirka… ko?“ Ja ir atbilde (a car), darbības vārds ir pārejošs. Uzmanies: latviešu datīvs („man“, „tev“, „viņai“) angliski ne vienmēr kļūst par vietniekvārdu tieši aiz darbības vārda; ar vairākiem darbības vārdiem vajag to + cilvēks. To redzēsi tūlīt.
Dažiem darbības vārdiem gandrīz vienmēr vajag papildinātāju: buy, explain, discuss, enjoy. Citiem tā gandrīz nekad nav: sleep, arrive, happen, disappear. Ja nepārejošam darbības vārdam pieliek papildinātāju vai pārejošam to atņem, teikums kļūst nepilnīgs vai nepareizs.
Divi tev ļoti svarīgi gadījumi. Discuss ir pārejošs, un papildinātājs tam seko tieši, bez about – tāpat kā latviešu „apspriest jautājumu“, nevis kā „diskutēt par“ vai „runāt par“: „We discussed the issue.“ Un happen nekad nav papildinātāja: „Ar mani kaut kas notika“ ir „Something happened to me.“ – ar to, nevis with.
Vairāki ļoti bieži darbības vārdi (open, close, break, start, grow, move) var būt pārejoši vai nepārejoši ar pilnīgi vienādu formu. Atšķirība ir tikai tajā, vai aiz tiem ir papildinātājs.
Latviski nepārejošajam lietojumam parasti pievienojam -ties: „Viņš atvēra durvis“ / „Durvis atvērās“, „Izrāde sākās“. Angliski šīs galotnes nav, un atgriezeniskais vietniekvārds nav vajadzīgs: „The door opened.“, nevis „The door opened itself.“ Bieži latviski ir pat divi dažādi darbības vārdi, bet angliski viens: „Viņš izsita logu“ / „Logs saplīsa“ = „He broke the window.“ / „The window broke.“, „Viņa izaudzēja tomātus“ / „Tomāti izauga“ = „She grew tomatoes.“ / „The tomatoes grew.“
Kad nepārejošam darbības vārdam jāsaistās ar vietu, lietu vai cilvēku, to dara ar prievārdu, nevis ar tiešo papildinātāju. Arrive vajag at vai in, apologize vajag to, listen vajag to.
Ievēro arrive: latviski atbrauc „uz lidostu“ vai ierodies „lidostā“, bet angliski nesaka „arrive to“ vai „arrive in the airport“. Konkrētai vietai lieto at (at the airport, at the station), pilsētai vai valstij – in (in Riga, in Latvia). Ar home prievārda nav: „I arrived home.“
Ar vairākiem darbības vārdiem tur, kur latviski ir datīvs, angliski ir to + cilvēks: „Viņš atvainojās māsai“ = „He apologized to his sister“. Tāpat ar explain: tiešais papildinātājs ir tas, ko izskaidro, bet cilvēks nāk ar to. „Viņa man izskaidroja problēmu“ = „She explained the problem to me.“ Tikai nevispārini: ar give, tell, show vai send cilvēks var būt uzreiz aiz darbības vārda („She told me the story.“); ar explain, describe un say – ne.
Un otrādi: daži darbības vārdi, kam latviski ir tiešs papildinātājs, angliski prasa prievārdu (klausīties mūziku → listen to music, gaidīt kādu → wait for someone, meklēt kaut ko → look for something), bet daži, kam latviski ir vietas apzīmējums, angliski ir pārejoši: „ieiet istabā“ → „enter the room“, bez in vai into.
Arrive ir nepārejošs, un tam nevar būt tiešā papildinātāja: vietas priekšā lieto at (ēka, lidosta) vai in (pilsēta, valsts).
Latviešu „uz lidostu“ netulko ar to. Ar arrive lieto at vai in; ja gribi to, maini darbības vārdu: I got to the airport.
Latviski „diskutējām par jautājumu“, bet discuss papildinātājs seko tieši, bez about – kā „apspriedām jautājumu“.
„Viņa man izskaidroja problēmu“: angliski problēma ir tiešais papildinātājs, bet cilvēks nāk ar to.
„Ar mani kaut kas notika“: happen ir nepārejošs, un cilvēkam, kuru tas skar, vajag to, nevis with.
„Durvis atvērās“: latviešu -ties angliski pazūd; open vienkārši lieto kā nepārejošu darbības vārdu.
„Viņš man atvainojās“ – latviski datīvs bez prievārda. Angliski apologize ir nepārejošs, un cilvēkam vajag to.
Latviski cilvēks bieži ir datīvā bez prievārda: „Viņa man izskaidroja problēmu“, „Viņš atvainojās māsai“
Angliski ar explain un apologize cilvēku nevar likt kā vietniekvārdu tieši aiz darbības vārda. Vajag to: „She explained the problem to me.“ „He apologized to his sister.“ Līdzīgi ar listen, lai gan latviski tur nav datīva: „Klausies manī!“ → „Listen to me.“ Ja „man“ tulko vārdu pa vārdam, sanāk „She explained me the problem“ – ļoti tipiska kļūda.
Latviski saka „Es atbraucu uz lidostu pusdienlaikā“ vai „Es ierados lidostā“
Arrive ir nepārejošs un nelieto to: „I arrived at the airport at noon.“ Konkrētai vietai (lidosta, stacija, viesnīca) lieto at, pilsētai vai valstij – in („We arrived in Riga.“). Ne „arrive to the airport“, ne „arrive the airport“. Ar get gan lieto to: „I got to the airport at noon.“
Latviski „diskutē par“ kaut ko vai „runā par“ kaut ko, bet „apspriež“ kaut ko bez prievārda
Discuss ir pārejošs un darbojas kā „apspriest“: papildinātājs seko tieši – „We discussed the issue.“, nevis „We discussed about the issue.“ Ja gribi lietot about, ņem talk: „We talked about the issue.“
Latviski nepārejošajā lietojumā bieži ir -ties: „Durvis atvērās“, „Sapulce sākās“, „Vilciens sakustējās“
Angļu darbības vārdiem, piemēram, open, close, break, move vai start, nepārejošajam lietojumam atgriezeniskais vietniekvārds nav vajadzīgs: „The door opened.“, „The meeting started.“ Labā ziņa: tiešā papildinātāja jēdziens un pārbaude ar „ko?“ darbojas tāpat kā latviski.
💡 Ar explain un apologize latviešu datīvs („man“, „viņai“) angliski ir to + cilvēks: explain it to me, apologize to her. Arī „klausies manī“ ir listen to me.
💡 „Uz lidostu“ nav arrive to: arrive at (konkrēta vieta) vai arrive in (pilsēta, valsts).
💡 Discuss darbojas kā „apspriest“: bez about, pat ja domā „diskutēt par“.
💡 Latviešu -ties darbības vārdos atvērties, sākties, kustēties angliski pazūd: The door opened.
"What happened? The flight was supposed to land an hour ago."
"It arrived late because of the storm."
"Did they explain the delay to anyone?"
"Yes, they announced it right after we landed."
1. uzdevums · Nosaki, vai darbības vārds ir pārejošs vai nepārejošs
'She bought a car.' Is 'bought' transitive or intransitive here?
2. uzdevums · Nosaki, vai darbības vārds ir pārejošs vai nepārejošs
'They arrived late.' Is 'arrived' transitive or intransitive here?
3. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Choose the correct sentence.
4. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Choose the correct sentence.
5. uzdevums · Nosaki, vai teikums ir pārejošs vai nepārejošs
'The window broke.' Is this transitive or intransitive?
6. uzdevums · Nosaki, vai teikums ir pārejošs vai nepārejošs
'He broke the window.' Is this transitive or intransitive?
7. uzdevums · Izvēlies pareizo atbildi
Which verb is normally intransitive (doesn't take a direct object)?
8. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Choose the correct sentence.
9. uzdevums · Pabeidz teikumu
Complete: 'I ___ (discuss) the plan with her yesterday.' (transitive — no preposition needed)
10. uzdevums · Pabeidz teikumu
Complete: 'The plane ___ (land) safely.' (intransitive)
11. uzdevums · Sadali grupās: pārejošs vai nepārejošs
Sadalīti: 0 / 6
12. uzdevums · Bieža kļūda: „uz lidostu“ tulkots kā arrive to
Latvian: “Es atbraucu uz lidostu pusdienlaikā.” Which English sentence is correct?
Pieci īsi jautājumi – pārbaudi savas zināšanas.
Jautājums 1 / 5
Rezultāts: 0/0
Choose the correct sentence.
Saitiņas (linking verbs)
Linking verbs (be, seem, become, feel, look, taste) saista teikuma priekšmetu ar aprakstu, tāpēc aiz tiem lieto īpašības vārdu, nevis apstākļa vārdu.
Stāvokļa un dinamiskie darbības vārdi
Stāvokļa (know, like, want) un dinamiskie darbības vārdi: kāpēc stāvokļa vārdus parasti nelieto ar -ing un kā think, have un taste mainās pēc nozīmes.
Palīgdarbības vārdi
Be, do un have kā palīgdarbības vārdi: jautājumi, noliegumi, ilgstošie un pabeigtie laiki, ciešamā kārta, uzsvars un atšķirība no galvenā darbības vārda.
Darbības vārdu veidi
Pārskats par galvenajiem angļu darbības vārdu veidiem – galvenajiem, palīgdarbības, modālajiem un phrasal verbs – un to, kā tie darbojas kopā teikumā.