Ne visi darbības vārdi dara vienu un to pašu darbu. Daži nes nozīmi, citi tikai veido gramatiku, kā „ir“ teikumā „ir izlasījusi“. Ja atšķiri šīs lomas, viss pārējais kļūst vieglāk.
Ko tu iemācīsies
Galvenais darbības vārds nes teikuma galveno nozīmi. Palīgdarbības un modālie darbības vārdi ir „palīgi“: tie kopā ar galveno darbības vārdu veido laikus, jautājumus, noliegumus vai pievieno nokrāsu. Tas tev ir pazīstams no latviešu valodas: teikumā „Viņa ir izlasījusi grāmatu“ nozīmi nes „izlasījusi“, bet „ir“ veido laiku.
„She is reading.“: is ir palīgdarbības vārds, reading – galvenais darbības vārds (latviski vienkārši „Viņa lasa“, jo ilgstošās formas mums nav). „She can swim.“: can ir modālais darbības vārds, swim – galvenais, tāpat kā „Viņa var peldēt“.
Be veido ilgstošos laikus („They are working.“), do veido jautājumus un noliegumus vienkāršajos laikos („Does she like tea?“), bet have veido pabeigtos laikus („We have finished.“).
Latviešu valodā ir tikai daļēja līdzība. Saliktos laikus veidojam ar „būt“ („esam pabeiguši“), bet angliski ar have: „We have finished“. Ilgstošo formu latviski nav, tāpēc be + -ing ir jāiemācās no jauna. Un do latviski nav vispār: jautājam ar „vai“ vai intonāciju („Vai viņai garšo tēja?“) un noliedzam ar priedēkli ne- („Viņai negaršo tēja“). Angliski vienkāršajos laikos vajag do/does: „Does she like tea?“, „She doesn't like tea.“
Visi trīs var būt arī galvenie darbības vārdi ar savu nozīmi: „She is a teacher.“ „I do my homework.“ „I have a car.“ Vai tas ir palīgdarbības vai galvenais darbības vārds, izšķir tā loma teikumā.
Modālie darbības vārdi (can, could, may, might, must, shall, should, will, would) pievieno nokrāsu: spēju, atļauju, pienākumu, iespējamību. Aiz tiem nāk galvenais darbības vārds pamatformā – bez to un bez -s.
Šeit latviešu valoda var maldināt. „Varēt“, „drīkstēt“ un „gribēt“ ir parasti darbības vārdi, kas mainās pēc personas (varu, vari, var), bet angļu modālie darbības vārdi nemainās nekad: „he can“, nevis „he cans“. Un aiz modālā darbības vārda nelieto to: „I must go“, „She can swim“. Pienākumu latviski bieži izsakām ar vajadzības izteiksmi („Man jāiet“), bet angliski teikuma priekšmets ir cilvēks: „I must go“ vai „I have to go“. Par to, ko proti darīt, latviski saka „protu“ vai „māku“ („Es protu peldēt“), bet angliski lieto can: „I can swim“.
Arī will ir modālais darbības vārds. Latviski nākotnei ir sava galotne („piezvanīšu“), bet sarunvalodā bieži lietojam tagadni („Vēlāk tev piezvanu“), tāpēc will ir viegli aizmirst: „I will call you later“ (vai „I'll call you later“), nevis „I call you later“.
Vēl piemēri: „You must wear a helmet.“ „It might rain later.“ Ievēro it: latviski sakām „Vēlāk varbūt līs“ bez teikuma priekšmeta, bet angliski tas ir vajadzīgs.
Phrasal verb savieno darbības vārdu ar vienu vai vairākām partikulām (up, on, off, into…), un bieži tam rodas pavisam jauna nozīme: look up (sameklēt informāciju), give up (padoties, mest mieru), run into (nejauši satikt kādu).
Latviešu valodā līdzīgu darbu dara priedēkļi: „skatīties“ → „pieskatīt“, „dot“ → „atdot“, „mest“ → „izmest“. Angliski „priedēklis“ stāv aiz darbības vārda, un kopējā nozīme bieži nav paredzama. Tāpēc katru phrasal verb mācies kā vienotu veselumu, netulkojot daļas atsevišķi: look after nozīmē „pieskatīt, rūpēties“, nevis „skatīties pēc“. „Can you look after the kids tonight?“ „I ran into an old friend yesterday.“
Aiz modālā darbības vārda tieši nāk pamatforma bez to – tāpat kā „Viņa var peldēt“, kur starp abiem darbības vārdiem nekā nav.
Latviski „varu“ un „var“ atšķiras, bet angļu modālajiem darbības vārdiem nekad nav -s.
Latviski „Man tagad jāiet“ – vienā formā. Angliski must lieto bez to; to ir tikai konstrukcijā have to: I have to go now.
„Protu peldēt“ vai „māku peldēt“ angliski ir can. Know nozīmē „zināt“, nevis „prast“.
Latviešu „vai“ angliski aizstāj do/does. Standarta angļu valodā jā/nē jautājumam present simple laikā vajag do/does; tikai ar intonāciju jautā vien ļoti neformālā sarunā.
Latviski „Vēlāk tev piezvanu“ ir normāli, bet angliski apsolījumam vai lēmumam par nākotni vajag will: I'll call you later.
Latviski saliktos laikus veido ar „būt“ („ir atbraukusi“), un ilgstošo formu nav („Viņa lasa“)
Angliski pabeigtos laikus veido ar have („She has arrived“, „We have finished“), nevis ar be, un darbībai, kas notiek tagad, vajag be + -ing („She is reading“). Princips „palīgdarbības vārds + galvenais darbības vārds“ tev ir pazīstams, mainās tikai vārdi.
„Varēt“, „drīkstēt“ un „gribēt“ mainās kā jebkurš darbības vārds: varu, vari, var
Angļu modālie darbības vārdi nemainās nekad: „I can, he can, they can“, nekad „he cans“. Un aiz tiem uzreiz nāk pamatforma bez to: „She can swim“, „You must wear a helmet“, nevis „She can to swim“ vai „You must to wear“.
Iemācītu prasmi latviski izsaka ar „prast“ vai „mācēt“: „Es protu peldēt“, „Vai tu māki gatavot?“
Angliski nesaka „I know swim“. Spēju izsaka ar can: „I can swim“, „Can you cook?“. (Ir arī „I know how to swim“ – ar how to.)
Latviski jautā ar „vai“ vai intonāciju („Vai tev garšo kafija?“) un noliedz ar ne- („Man negaršo kafija“)
Angliski vienkāršajos laikos palīgdarbības vārds do/does ir obligāts: „Do you like coffee?“, „I don't like coffee“. „You like coffee?“ ar jautājuma intonāciju dzird tikai neformālā sarunā, lai kaut ko apstiprinātu vai izrādītu pārsteigumu.
Latviski nākotnei ir galotne („piezvanīšu“), bet sarunvalodā bieži lieto tagadni: „Vēlāk tev piezvanu“
Angliski apsolījumam vai lēmumam par nākotni parasti vajag atsevišķu modālo darbības vārdu will: „I will call you later“ vai sarunvalodā dabiskāk „I'll call you later“. „I call you later“ kā apsolījums nav pareizs.
💡 Modālie darbības vārdi bez to un bez -s: she can swim, he must go.
💡 „Protu peldēt“ = I can swim, nevis I know swim.
💡 Do/does latviski nav, bet angliski tas ir obligāts jautājumos un noliegumos vienkāršajos laikos.
💡 Pabeigtos laikus veido ar have (has arrived), nevis ar be kā latviešu „ir atbraukusi“; be + -ing ir ilgstošā forma (is reading).
"Do you want to hang out this weekend?"
"I might be busy on Saturday, but Sunday should work."
"Great, I'll look into some restaurant options."
"Sounds good — let me know what you find."
1. uzdevums · Atrodi galveno darbības vārdu
In 'She is reading', which word is the main verb?
2. uzdevums · Izvēlies modālo darbības vārdu
Which of these is a modal verb?
3. uzdevums · Atrodi palīgdarbības vārdu
In 'They have finished', which word is the auxiliary verb?
4. uzdevums · Izvēlies pareizo atbildi
'Look up' (meaning 'search for information') is an example of a ___.
5. uzdevums · Izvēlies teikumu ar modālo darbības vārdu
Which sentence uses a modal verb?
6. uzdevums · Atrodi palīgdarbības vārdu
In 'Does she work here?', which word is the auxiliary?
7. uzdevums · Izvēlies galveno darbības vārdu
Which is a main verb, not an auxiliary or modal?
8. uzdevums · Pabeidz teikumu
Complete: 'give up' meaning 'stop trying' is an example of a ___ ___. (two words)
9. uzdevums · Pabeidz teikumu
Complete: In 'I must leave now', 'must' is a ___ verb.
10. uzdevums · Sadali grupās
Sadalīti: 0 / 6
11. uzdevums · Izvēlies pareizo aprakstu
Which best describes 'be', 'do', and 'have' when used as auxiliaries?
12. uzdevums · Bieža kļūda: „protu“ vai „māku“ prasmei
Latvian: “Es protu peldēt.” Latvian uses “prast” for an ability, but English uses a modal verb. Which English sentence is correct?
Pieci īsi jautājumi – pārbaudi savas zināšanas.
Jautājums 1 / 5
Rezultāts: 0/0
In 'I will call you later', which word is the modal verb?
Kārtnie un nekārtnie darbības vārdi
Kārtnie un nekārtnie darbības vārdi: past simple ar -ed, rakstības pārmaiņas, nekārtnās formas, kas jāiegaumē, un viena forma visām personām.
Palīgdarbības vārdi
Be, do un have kā palīgdarbības vārdi: jautājumi, noliegumi, ilgstošie un pabeigtie laiki, ciešamā kārta, uzsvars un atšķirība no galvenā darbības vārda.
Stāvokļa un dinamiskie darbības vārdi
Stāvokļa (know, like, want) un dinamiskie darbības vārdi: kāpēc stāvokļa vārdus parasti nelieto ar -ing un kā think, have un taste mainās pēc nozīmes.
Darbības vārda formas
Piecas angļu darbības vārda formas: pamatforma, -s, -ing, pagātne un pagātnes divdabis, kā arī -ing formas un divdabja dažādās funkcijas.