Daži darbības vārdi nenosauc darbību, bet tikai saista teikuma priekšmetu ar vārdu, kas to raksturo. Šim vārdam jābūt īpašības vārdam. Uzmanies: latviski tieši šeit bieži lietojam apstākļa vārdus „labi“, „slikti“, „skaisti“.
Ko tu iemācīsies
Linking verb nepasaka, ka teikuma priekšmets kaut ko dara: tas saista teikuma priekšmetu ar vārdu vai vārdkopu, kas to nosauc vai raksturo. Tā kā apraksts attiecas uz teikuma priekšmetu, nevis uz darbību, tam jābūt īpašības vārdam.
Šī ideja tev ir pazīstama: latviešu gramatikā to sauc par saitiņu. „Viņa ir nogurusi“, „Viņš šķita nervozs“, „Viņš izskatās noguris“ – būt, šķist, likties, izskatīties un kļūt saista teikuma priekšmetu ar īpašības vārdu tāpat kā be, seem, look un become. Taču latviski aiz maņu darbības vārdiem ļoti bieži lietojam apstākļa vārdu ar -i: „Tu izskaties skaisti“, „Zupa garšo lieliski“, „Tas izklausās labi“. Angliski tur vajag īpašības vārdu: beautiful, great, good.
Ātrākā pārbaude: aizstāj darbības vārdu ar is/are. Ja teikumam joprojām ir jēga („She is tired“, „The milk is bad“), tas ir linking verb, un vajag īpašības vārdu.
Be ir pats pamata linking verb. Citi izsaka pārmaiņu (become, get, grow, turn) vai iespaidu (seem, appear). Visi tie saista teikuma priekšmetu ar īpašības vārdu vai lietvārdu, kas seko.
Pārmaiņām latviski parasti pietiek ar „kļūt“ („kļūst tumšs“, „kļuva dusmīgs“, „kļuva par ārstu“) vai ar atsevišķu darbības vārdu („satumst“, „sadusmojās“). Angliski darbu sadala vairāki vārdi: get ir visbiežākais sarunvalodā, īpaši ar īpašības vārdiem („It's getting dark.“ – „Kļūst tumšs“, „He got angry.“ – „Viņš sadusmojās“); become ir neitrālāks vai oficiālāks un der arī ar lietvārdiem („He became a doctor.“); grow nozīmē pakāpenisku pārmaiņu un izklausās mazliet literārāk („He grew quiet.“); turn lieto galvenokārt ar krāsām („The leaves turned red.“).
Divi slazdi: „kļūst tumšs“ ikdienā nav „It becomes dark“, bet „It's getting dark“. Un profesijas priekšā vienskaitlī angliski vajag a/an: „Viņš kļuva par ārstu“ → „He became a doctor“, nevis „He became doctor“. Latviešu „par“ angliski netulko.
Look, feel, taste, sound un smell var būt linking verbs (raksturo teikuma priekšmetu) vai parasti darbības vārdi (raksturo, kā kaut ko dara). Ja tas ir linking verb, vajag īpašības vārdu; ja darbība – apstākļa vārdu.
Latviski tie bieži ir dažādi vārdi: look kā linking verb ir „izskatīties“ („She looks happy.“ – „Viņa izskatās laimīga“), bet look at kā darbība ir „skatīties“ („She looked at the photo carefully.“ – „Viņa uzmanīgi skatījās uz fotogrāfiju“). Ja latviski saki „izskatās“, „jūtos“, „garšo“, „izklausās“ vai „ož“ + apraksts, angliski lieto īpašības vārdu.
Lielākais slazds tev ir „labi“ un „slikti“. Latviski sakām „Piens ož slikti“, „Garšo labi“, „Izklausās labi“ – ar apstākļa vārdiem. Angliski aiz linking verb ir īpašības vārdi bad un good: „The milk smells bad.“, „It tastes good.“, „That sounds good.“ Īpašs gadījums: „I feel good.“ ir pareizi, un „I feel well.“ arī, jo šeit well ir īpašības vārds ar nozīmi „vesels“. Ar ēdienu izņēmuma nav: „Garšo labi“ vienmēr ir „It tastes good.“
Lietvārda priekšā vajag like: „Izklausās pēc laba plāna“ = „That sounds like a great plan.“ Nevis „sounds as“, kaut arī latviski var teikt „kā“. Tāpat „Viņš izskatās pēc sava tēva“ ir „He looks like his father“ – nevis „looks after“, jo look after nozīmē „rūpēties“. Ja aiz darbības vārda ir tikai īpašības vārds, like nevajag: „That sounds great.“
Un uzmanies ar „man ir“: „Man ir auksti“, „Man ir bail“ angliski saka ar be vai feel + īpašības vārdu, un teikuma priekšmets ir I: „I'm cold“, „I feel cold“, „I'm scared“. Nevis „Me is cold“.
Latviski var teikt „Viņa izskatās skaisti“, bet angliski look šeit raksturo teikuma priekšmetu, tāpēc vajag īpašības vārdu. Pārbaude: She is beautiful – jēga ir.
Taste kā linking verb raksturo zupu, tāpat kā „Zupa ir ļoti garšīga“. Vajag īpašības vārdu.
Latviski „ož slikti“ – ar apstākļa vārdu, bet angliski smell raksturo pienu: īpašības vārds bad.
Šeit look at ir darbība („skatīties“), tāpēc vajag apstākļa vārdu, kas pasaka, kā viņa skatījās. Tāpat kā latviski: „uzmanīgi skatījās“.
„Ēdiens garšo labi“ raksturo ēdienu, tāpēc vajag īpašības vārdu good. Well ir apstākļa vārds (vai nozīmē „vesels“), un šeit tas neder.
„Viņš kļuva par ārstu“: latviešu „par“ netulko, bet profesijas priekšā vienskaitlī vajag artikulu a/an.
Lietvārda priekšā aiz sound, look, smell un taste lieto like, nevis as, kaut arī latviski domā „kā“ vai „pēc“.
Ja latviski „Kļūst tumšs“ saka par to, kas notiek tagad, angliski lieto get present continuous laikā: It's getting dark. Become šeit izklausās nedabiski.
Latviski aiz maņu darbības vārdiem bieži lieto apstākļa vārdu ar -i: „Tu izskaties skaisti“, „Zupa garšo gardi“, „Piens ož slikti“, „Tas izklausās labi“
Angliski smell, taste, sound un look kā linking verbs raksturo teikuma priekšmetu, tāpēc aiz tiem ir īpašības vārds: „You look beautiful“ (nevis beautifully), „The soup tastes delicious“, „The milk smells bad“ (nevis badly), „That sounds good“ (nevis well). „Slikti“ tulkot kā badly un „labi“ kā well ir viena no biežākajām kļūdām šajā tēmā.
Latviski pārmaiņām parasti pietiek ar „kļūt“: „Kļūst tumšs“, „Viņš kļuva nervozs“, „Viņš kļuva par ārstu“
Angliski izvēlas pēc situācijas: get ikdienā ar īpašības vārdiem („He got nervous“, „It's getting dark“), become neitrālāk un lietvārda priekšā („He became a doctor“, „It became a problem“), grow pakāpeniskām pārmaiņām („He grew quiet“), turn galvenokārt ar krāsām („The leaves turned red“). Latviešu „par“ aiz become netulko, bet profesijas priekšā vajag a/an.
Latviski daudzus stāvokļus izsaka ar datīvu: „Man ir auksti“, „Man ir bail“, „Viņam ir garlaicīgi“
Angliski teikuma priekšmets ir cilvēks, un aiz linking verb ir īpašības vārds: „I'm cold“ vai „I feel cold“, „I'm scared“, „He is bored“. „Me is cold“ vai „It is cold to me“ ir nepareizi.
„Izklausās kā labs plāns“, „Izklausās pēc laba plāna“, „Viņš izskatās pēc sava tēva“
Ja aiz maņu darbības vārda ir lietvārds, vajag like: „That sounds like a great plan“, „He looks like his father“. „Sounds as“ ir nepareizi, un „looks after“ nozīmē „rūpējas“. Ja seko tikai īpašības vārds, like nevajag: „That sounds great.“
💡 Aizstāj darbības vārdu ar is: ja ir jēga (She is beautiful), lieto īpašības vārdu. Ja nav, vārds raksturo darbību, un vajag apstākļa vārdu.
💡 „Ož slikti“, „garšo labi“, „izklausās labi“: angliski smells bad, tastes good, sounds good. Ne badly, ne well.
💡 „Kļuva par ārstu“ ir became a doctor – bez par, bet ar a. „Man ir auksti“ ir I'm cold.
"You look exhausted. Are you okay?"
"I feel a bit off today, actually."
"That sounds rough. Do you want to talk about it?"
"Maybe later — I just need some rest right now."
1. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Choose the correct sentence.
2. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Choose the correct sentence.
3. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Choose the correct sentence.
4. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu: look at kā darbība
Choose the correct sentence — describing how she looked AT something, not her appearance.
5. uzdevums · Izvēlies vārdu, kas ir linking verb
Which word is a linking verb, connecting the subject to a description?
6. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Choose the correct sentence.
7. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Choose the correct sentence.
8. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Choose the correct sentence.
9. uzdevums · Pabeidz teikumu ar īpašības vārdu
Complete: 'She felt ___ (nervous) before the interview.' (adjective, not adverb)
10. uzdevums · Pabeidz teikumu ar īpašības vārdu
Complete: 'The leaves turned ___ (bright) in autumn.' (adjective, not adverb)
11. uzdevums · Sadali grupās: linking verb vai darbība
Sadalīti: 0 / 6
12. uzdevums · Bieža kļūda: „skaisti“ tulkots kā beautifully
Latvian: “Tu šodien izskaties skaisti.” Which English sentence is correct?
Pieci dažādi jautājumi – pārbaudi savas zināšanas.
Jautājums 1 / 5
Rezultāts: 0/0
Choose the correct sentence.
Pārejošie un nepārejošie darbības vārdi
Pārejošie (ar tiešo papildinātāju) un nepārejošie darbības vārdi angļu valodā, un kā open, break un grow var būt abi, nemainot formu.
Stāvokļa un dinamiskie darbības vārdi
Stāvokļa (know, like, want) un dinamiskie darbības vārdi: kāpēc stāvokļa vārdus parasti nelieto ar -ing un kā think, have un taste mainās pēc nozīmes.
Palīgdarbības vārdi
Be, do un have kā palīgdarbības vārdi: jautājumi, noliegumi, ilgstošie un pabeigtie laiki, ciešamā kārta, uzsvars un atšķirība no galvenā darbības vārda.
Darbības vārdu veidi
Pārskats par galvenajiem angļu darbības vārdu veidiem – galvenajiem, palīgdarbības, modālajiem un phrasal verbs – un to, kā tie darbojas kopā teikumā.