Bare infinitive ir darbības vārda pamatforma bez to: She can swim. They let him go. He made me laugh. Latviski nenoteiksme ir viens vārds – „peldēt“ –, un angliski šajās vietās arī ir tikai viens vārds.
Ko tu iemācīsies
Angļu darbības vārdus parasti mācās ar to: to swim, to go, to ask. Tāpēc šķiet, ka latviešu „peldēt“ vienmēr ir „to swim“. Taču dažās fiksētās vietās to pazūd un paliek tikai pamatforma – tā ir nenoteiksme bez to (bare infinitive). Svarīgākās vietas ir aiz modālajiem darbības vārdiem un aiz let/make.
Ideja tev ir pazīstama: latviski saki „Viņa prot peldēt“, „Vecāki man ļauj palikt ārā līdz vēlam vakaram“ – nenoteiksme ir viens vārds, bez nekāda papildu vārdiņa. Angliski šajos gadījumos arī ir tikai darbības vārds, bez to.
Aiz can, could, will, would, shall, should, may, might un must vienmēr ir pamatforma bez to: „You must finish this by Friday.“ „We should leave before it gets dark.“ Tāpat kā latviski „Mums vajadzētu aiziet, pirms satumst“ – nenoteiksme bez papildu vārdiem.
Slazds ir tas, ka latviski pienākumu bieži izsaka ar vajadzības izteiksmi („Tev tas jāpabeidz līdz piektdienai“), un tad prātā nāk have to, kas ir ar to, – tā rodas sajaukums „You must to finish“. Angliski ir izteicieni, kuros to tiešām ir: have to, be able to, need to un ought to („I have to go“, „You ought to call her“). Tieši tā ir atšķirība: can bez to, be able to – ar to.
Darāmajā kārtā aiz let un make nāk cilvēks un tad pamatforma bez to: „She let him go.“ „The movie made me cry.“
Make atbilst latviešu „likt“ + nenoteiksme: „Filma man lika raudāt“ → „The movie made me cry“, „Skolotājs mums lika pārtaisīt darbu“ → „The teacher made us redo the assignment“. Ievēro: latviski cilvēks ir datīvā (man, mums), bet angliski aiz make ir objekta forma (me, us), un to nav.
Let ir „ļaut“ – „Viņa ļāva viņam aiziet“ → „She let him go“. Slazds: latviešu „ļaut“ angliski ir gan let, gan allow, un allow prasa to („allow me to stay“). Tāpēc rodas sajaukums „let me to stay“. Atceries: let + cilvēks + pamatforma, allow + cilvēks + to.
Vēl viens sīkums: latviski var teikt „Es liku salabot mašīnu“, ja to izdarīja autoserviss. Angliski tas nav make, bet have + papildinātājs + pagātnes divdabis: „I had my car repaired.“
Aiz help derīgas abas formas: „help me carry“ un „help me to carry“. Ikdienā, īpaši amerikāņu angļu valodā, biežāk dzirdēsi formu bez to. Nepareiza ir tikai -ing forma („help me to carrying“).
Šis noteikums pārsteidz: ja make ir ciešamajā kārtā (was/were made), nenoteiksmes priekšā atkal parādās to: „I was made to apologize.“ „He was made to wait outside.“
Latviski šādus teikumus parasti saka bez ciešamās kārtas – ar 3. personas formu bez teikuma priekšmeta: „Mani piespieda atvainoties“, „Viņam lika gaidīt ārā“. Angliski ciešamā kārta šeit ir ļoti bieža, un tad vajag to. Atceries: darāmā kārta „made him wait“, ciešamā kārta „was made to wait“. Tas pats, kaut retāk, notiek ar see un hear ciešamajā kārtā: „He was seen to leave.“
Let ar nenoteiksmi ciešamajā kārtā parasti nelieto („was let go“ ir fiksēts izteiciens ar nozīmi „viņu atlaida no darba“). Teikumu „Man atļāva aiziet agrāk“ ciešamajā kārtā saka ar be allowed to: „I was allowed to leave early.“ Un tādi darbības vārdi kā tell un ask vienmēr ir ar to – gan darāmajā kārtā („They told him to wait“), gan ciešamajā („He was told to wait“).
Aiz had better (gandrīz vienmēr saīsināti: 'd better), would rather (gandrīz vienmēr 'd rather) un why not arī ir pamatforma bez to: „You'd better leave now.“ – „Tev labāk tagad iet.“ „I'd rather stay home tonight.“ – „Es šovakar labāk palikšu mājās.“ Latviešu nenoteiksmi „iet“ gribas automātiski tulkot kā „to go“, bet aiz 'd better un 'd rather to neliek.
Why not + pamatforma izsaka ieteikumu: „Why not ask him yourself?“ – „Kāpēc gan nepajautāt viņam pašam?“ Nevis „Why not to ask“. Var teikt arī „Why don't you ask him yourself?“, bet bez don't darbības vārds stāv viens pats. Un vēl: ja aiz would rather nāk vesels teikums ar citu teikuma priekšmetu, uzbūve mainās („I'd rather you stayed“), taču tieši aiz would rather darbības vārds ir bez to.
Aiz modālā darbības vārda nekad nav to – tāpat kā latviski „Viņa prot ļoti labi peldēt“ nenoteiksme stāv viena.
„Tev tas jāpabeidz“ nav iemesls likt to: must ir bez to. Ja gribi to, lieto have to: You have to finish this by Friday.
„Ļaut“ ir gan let, gan allow, bet tikai allow prasa to (allow me to stay). Aiz let + cilvēks ir pamatforma.
Darāmajā kārtā aiz make + cilvēks ir pamatforma bez to, kā latviski „Filma man lika raudāt“.
Ciešamajā kārtā (was/were made) to atgriežas. Latviski saki „Mani piespieda atvainoties“, bet angliski: I was made to apologize.
„Es labāk palikšu mājās“: aiz would rather ir pamatforma bez to. Tāpat ar had better: You'd better leave.
„Es liku salabot mašīnu“ angliski nav make. Pakalpojumam lieto have + papildinātājs + pagātnes divdabis.
Latviešu nenoteiksme ir viens vārds, un aiz „varēt“, „prast“, „vajadzēt“ tā stāv viena pati: „Es protu peldēt“, „Mums vajadzētu aiziet“
Angliski aiz modālajiem darbības vārdiem ir tāpat: „She can swim“, „You must go“, „We should leave“. Kļūda rodas, ja „peldēt“ iegaumē kā „to swim“ un liek to visur. Must un should nekad nav ar to; to ir tikai have to, be able to, need to un ought to.
„Vecāki man ļauj palikt ārā līdz vēlam vakaram“: latviešu „ļaut“ angliski ir gan let, gan allow
Abi nozīmē vienu un to pašu, bet uzbūve atšķiras: „My parents let me stay out late“ (bez to), bet „My parents allow me to stay out late“ (ar to). Sajaukums „let me to stay“ ir nepareizs. Ciešamajā kārtā der tikai allow: „I was allowed to leave early“.
„Filma man lika raudāt“, „Viņu piespieda gaidīt ārā“, bet arī „Es liku salabot mašīnu“
Pirmajos divos gadījumos angliski ir make + cilvēks + pamatforma bez to: „The movie made me cry“, „They made him wait outside“. Ciešamajā kārtā to atgriežas: „He was made to wait outside“. Bet ja „liku salabot“ nozīmē, ka darbu izdarīja kāds cits par samaksu, angliski saka have + papildinātājs + pagātnes divdabis: „I had my car repaired“, nevis „I made repair my car“.
💡 Tāpat kā latviski aiz „varēt“ un „vajadzēt“: aiz can, must, should starp abiem darbības vārdiem nekā nav.
💡 Make darāmajā kārtā: bez to (made him wait). Make ciešamajā kārtā: ar to (was made to wait).
💡 „Man atļāva aiziet agrāk“ ciešamajā kārtā ir I was allowed to leave early, nevis I was let leave.
💡 Aiz 'd better, 'd rather un why not darbības vārds ir bez to.
"Can I stay out past ten tonight?"
"I'll let you stay out until ten thirty, but you must text me when you leave."
"Okay, deal. Why not just come pick me up instead?"
"You'd better call me first — I might be busy."
1. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu – aiz modālā darbības vārda
Choose the correct sentence — after a modal verb.
2. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu – aiz let
Choose the correct sentence — after 'let'.
3. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu – aiz make
Choose the correct sentence — after 'make' (active).
4. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu – make ciešamajā kārtā
Choose the correct sentence — passive 'make' needs 'to' back.
5. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu – aiz had better
Choose the correct sentence — after 'had better'.
6. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu – aiz would rather
Choose the correct sentence — after 'would rather'.
7. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu – aiz help
Choose the correct sentence — after 'help' (bare infinitive is common and natural).
8. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu – aiz why not
Choose the correct sentence — 'why not' + bare infinitive.
9. uzdevums · Pabeidz teikumu ar nenoteiksmi bez to
Complete with the bare infinitive: 'You must ___ (finish) this by Friday.'
10. uzdevums · Pabeidz teikumu ar nenoteiksmi bez to
Complete with the bare infinitive: 'The teacher made us ___ (redo) the assignment.'
11. uzdevums · Sadali teikumus grupās: bez to vai ar to
Sadalīti: 0 / 6
12. uzdevums · Bieža kļūda: „lika gaidīt“ kā made… to
Latvian: “Viņam lika gaidīt ārā.” (They did it.) Which English sentence is correct?
Pieci īsi jautājumi – pārbaudi savas zināšanas.
Jautājums 1 / 5
Rezultāts: 0/0
Choose the correct sentence.
Darbības vārds + cilvēks + nenoteiksme ar to
Darbības vārds + cilvēks + to-infinitive ar want, ask, tell un advise – un kāpēc „Gribu, lai tu man piezvanītu“ nav „I want that you call me“.
Darbības vārdu modeļi: -ing vai to?
Gerundijs vai nenoteiksme: darbības vārdi tikai ar vienu, tikai ar otru vai ar abām formām – un kāpēc latviešu nenoteiksme maldina ar suggest, avoid un mind.
Nenoteiksme ar to
Nenoteiksme ar to (to-infinitive): mērķim, aiz noteiktiem īpašības vārdiem un darbības vārdiem – un kāpēc latviešu „lai uzdotu“ angliski ir vienkārši to ask.
Gerundijs (gerund)
Kā -ing forma darbojas kā lietvārds: teikuma priekšmets, papildinātājs aiz noteiktiem darbības vārdiem un forma aiz prievārdiem. Ar latviešu piemēriem.