Biežākās kļūdas teikuma uzbūvē

Kļūdas visā teikumā, nevis atsevišķos vārdos

Šajā nodarbībā ir apkopotas uzbūves kļūdas, kas saglabājas pat augstā līmenī, jo tās skar nevis konkrētu vārdu, bet visa teikuma arhitektūru. Latviešiem dažas no tām ir īpaši viltīgas, jo latviešu valodā tās ir pareizas: dubultais noliegums ir obligāts, un komats starp diviem neatkarīgiem teikumiem bieži ir normatīvi pareizs.

Viens noliegums vienā teikuma daļā

Standarta angļu valodā apgalvojumu noliedz tikai vienreiz: vai nu ar not/n't + any („I don't know anything about it.“), vai ar nolieguma vārdu, piemēram, nothing, nobody, never („I know nothing about it.“ – pareizi, bet skan uzsvērtāk un nedaudz formālāk). Abi kopā veido dubulto noliegumu, kas sastopams dažos dialektos un ļoti neformālā runā, bet standarta angļu valodā tiek uzskatīts par kļūdu. Garākā teikumā gan var būt divi noliegumi, ja katrs pieder savai teikuma daļai: „I don't like it, and I won't buy it.“

Šeit latviešu valoda traucē: „Es neko nezinu“, „Viņai nav nekāda brīva laika“, „Nekur nevaru atrast atslēgas“, „Neviens neatnāca“. Latviski noliegums ir gan darbības vārdā (ne-), gan vietniekvārdā (neko, nekur, neviens), un tas ir obligāts. Angliski ir otrādi: ja jau ir not, tālākie vārdi ir ar any- (anything, anybody, anywhere); ja not nav, lieto vienu pašu nolieguma vārdu (nothing, nobody, nowhere). Paņēmiens: latviešu „ne…neko“ angliski parasti ir not…anything.

Nepilni teikumi (fragments)

Vārdi because, although, when vai which ievada palīgteikumu. Rakstītā angļu tekstā palīgteikums nevar būt patstāvīgs teikums – tam vajag virsteikumu: „Because I was tired, I went to bed early.“

Svarīga nianse: sarunā īsa atbilde, piemēram, „Kāpēc tu aizgāji?“ – „Jo biju noguris.“, abās valodās ir pilnīgi normāla: „Because I was tired.“ Par kļūdu fragments kļūst tikai rakstītā tekstā, kad tas stāv atsevišķi starp diviem punktiem.

Vēl viens klasisks gadījums: latviski komentāru par visu teikumu pievieno ar „, kas…“ („Viņš nokavēja, kas nevienu nepārsteidza.“). Angliski to dara tāpat ar „, which…“, bet tikai tā paša teikuma iekšienē. Ja pirms tā liek punktu, „Which nobody had expected.“ paliek kā fragments – tāpat kā atsevišķs „Kas nevienu nepārsteidza.“ ir kļūda arī rūpīgā latviešu tekstā. Un lietvārds ar apzīmētāja palīgteikumu („Rezultāts, ko neviens negaidīja.“) vēl nav teikums: tam trūkst izteicēja.

Nepiesaistīti apzīmētāji (dangling modifiers)

Teikuma sākuma konstrukcijai, piemēram, „Running down the street“ vai „After finishing the report“, nav sava teikuma priekšmeta: tā automātiski attiecas uz teikuma priekšmetu, kas nāk uzreiz aiz komata. Ja tur nav nosaukts tas, ko domāji, aina kļūst dīvaina un bieži netīšām smieklīga: „Running down the street, the bus left“ burtiski nozīmē, ka pa ielu skrēja autobuss.

Kāpēc tā gadās latviešiem: latviešu divdabja teicienus ar -ot un -dams („Ieejot istabā…“, „Pabeidzot ziņojumu…“) sarunvalodā bieži lieto brīvi, arī tad, ja darītājs nesakrīt ar teikuma priekšmetu: „Ieejot istabā, nodzisa gaisma.“ Ja to pārtulko ar -ing formu („Walking into the room, …“, „After finishing the report, …“), virsteikumam jāsākas ar to, kurš iegāja vai pabeidza. Ir divi risinājumi: nosaukt pareizo teikuma priekšmetu („After finishing the report, I found the printer had broken.“) vai lietot pilnu palīgteikumu ar savu teikuma priekšmetu („After I finished the report, the printer broke.“).

Comma splice un neparalēli uzskaitījumi

Latviešu interpunkcijā bezsaikļa salikta teikuma daļas bieži atdala ar komatu: „Lija lietus, mēs palikām mājās.“ Angliski „It was raining, we stayed inside.“ ir comma splice un tiek uzskatīts par kļūdu. Ir trīs iespējas: komats + saiklis (and, but, so, or, yet): „It was raining, so we stayed inside.“; semikols: „It was raining; we stayed inside.“; vai punkts: „It was raining. We stayed inside.“

Uzmanies ar „tāpēc“, „tomēr“ un „turklāt“: latviski „Bija vēls, tāpēc mēs devāmies mājās“ ir pilnīgi pareizi, bet angļu therefore, however un moreover ir apstākļa vārdi, nevis saikļi, tāpēc „It was late, therefore we went home“ joprojām ir comma splice. Pareizi: „It was late, so we went home.“ vai formālākā stilā „It was late; therefore, we went home.“ Pretējā kļūda – divi neatkarīgi teikumi bez jebkādas pieturzīmes („It was late we went home“) – sauc par run-on jeb fused sentence, un arī tā ir kļūda.

Ievēro arī pretējo: latviešu valodā komats pirms „ka“, „kas“, „kurš“ un „jo“ ir obligāts, bet angliski pirms that komatu neliek: „I think that you're right“, nevis „I think, that you're right“. Arī pirms because angliski komats parasti nav vajadzīgs, ja palīgteikums ir aiz virsteikuma.

Uzskaitījumos latviešu valoda palīdz ar ideju, bet ne ar formu. Darbības latviski uzskaita ar nenoteiksmēm: „Man patīk peldēt, braukt ar riteni un skriet.“ Angliski dabiskāk visur lietot -ing: „I like swimming, cycling, and running.“ (paralēls būtu arī „I like to swim, cycle, and run“). Kļūda rodas, sajaucot formas: -ing kopā ar nenoteiksmi ar to vai ar palīgteikumu („… and to run“, „… and how to listen“, „… and being organized“ līdzās lietvārdiem). Un sīkums par interpunkciju: latviski pirms pēdējā „un“ uzskaitījumā komatu neliek. Angliski šis komats (serial comma jeb Oxford comma) nav obligāts: amerikāņu angļu valodā tas ir ļoti izplatīts, britu – retāk. Abi varianti ir pareizi; svarīga ir paralēlā forma.

Angļu valoda ikdienā

Uzmanību

Salīdzinājums ar tavu valodu

Prakse

Ātrais izaicinājums

Pieci īsi jautājumi – pārbaudi savas zināšanas.

Saistītās gramatikas nodarbības