Latviski ir „šis“ un „tas“ – tāpat kā angliski this un that. Galvenās lamatas: latviešu „tas“ lietojam arī tam, kas ir tieši rokā, bet angliski tad vajag this.
Ko tu iemācīsies
Angliski katru reizi, kad lieto norādāmo vietniekvārdu, tu atbildi uz diviem jautājumiem: vai tas ir tuvu vai tālu? Vai tā ir viena lieta vai vairākas? No tā rodas tieši četri vārdi: this (tuvu, viens), these (tuvu, vairāki), that (tālu, viens), those (tālu, vairāki).
Latviešu valoda šeit ļoti palīdz: arī mums ir divi attālumi („šis“ un „tas“) un vienskaitlis un daudzskaitlis („šis – šie“, „tas – tie“). Taču latviski „tas“ ir arī vispārīgs vārds, ko sakām gandrīz par visu („Kas tas ir?“, „Tas ir mans telefons“). Angliski that nozīmē tikai „tas, kas ir tālāk“ – par to, kas ir tieši pie tevis, saki this.
Un vēl viena laba ziņa: angliski nav dzimtes. „Šis“ un „šī“ vienmēr ir this, „šie“ un „šīs“ – these.
This/these norāda uz to, kas ir tuvu tev – telpā vai domās. That/those norāda uz to, kas ir tālāk.
„This photo in my hand“: tuvu, tāpēc this. „That building across the street“: tālu, tāpēc that.
„These shoes I'm wearing“: tuvu, tāpēc these. „Those birds in the sky“: tālu, tāpēc those.
Uzmanies ar latviešu „tas“: ja telefons ir tavā rokā, latviski bieži saki „Tas ir mans telefons“. Angliski telefons rokā ir tuvu, tāpēc This is my phone, nevis That is my phone.
This un that ir vienai lietai. These un those – vairākām, un tad arī lietvārds un darbības vārds ir daudzskaitlī.
„This shoe is mine.“ (viena) un „These shoes are mine.“ (vairākas)
„That car is fast.“ (viena) un „Those cars are fast.“ (vairākas)
Šeit latviešu valoda darbojas tāpat: „Šis ir mans brālis“, „Šie ir mani vecāki“ → This is my brother, These are my parents. Lamatas ir izrunā: this izrunā ar īsu i, bet these – ar garu, līdzīgi latviešu ī. Latviski īso un garo patskani atšķiram („pile“ un „pīle“), tāpēc izmanto to: ja ir daudzskaitlis, pagarini patskani un raksti these. Ātrā runā „this shoes“ izsprūk ļoti viegli.
Pa telefonu angliski piesakās ar this: „Hi, this is Sarah.“ Latviski teiktu „Labdien, te runā Sāra“ vai „Sveiki, te Sāra“, bet angliski to netulko ar here („Here is Sarah“, „Here speaks Sarah“) – tā nesaka. That šeit arī ir nepareizi. Ļoti bieži saka arī „Hi, it's Sarah“.
That/those norāda ne tikai attālumu telpā, bet arī laikā, vai uz to, kas tikko pateikts: „Those were the good old days“ atskatās pagātnē, kā latviski „tie bija labi laiki“; „That's a great idea“ reaģē uz to, ko tikko dzirdēji, kā „Tā ir lieliska ideja“.
Shoes ir daudzskaitlis, tāpēc these, tāpat kā „šīs kurpes“. Ātrā runā this un these viegli sajaukt – pagarini patskani.
Tāpat kā saki „Šie ir mani vecāki“, nevis „Šis ir mani vecāki“, angliski parents prasa these.
Grāmata nav pie tevis, tā ir tālāk – tāpēc that, nevis this, tāpat kā latviski „to grāmatu“.
Latviski bieži saka „Tas ir mans telefons“ arī tad, ja telefons ir rokā. Angliski tas, kas ir rokā, ir tuvu: this.
Burtisks tulkojums no „Te runā Anna“. Pa telefonu angliski piesakās ar this (vai it's), nevis ar here vai that.
Latviski „tas“ ir arī vispārīgs vietniekvārds: „Kas tas ir?“, „Tas ir mans telefons“ – arī par to, kas ir rokā
Angliski that vienmēr nozīmē attālumu: kaut ko, kas ir tālāk no runātāja, vai kaut ko, kas jau pateikts. Par to, kas ir tieši pie tevis, saki this: „This is my phone“ (rokā), „What's this?“ (tu to turi). Ja runa ir vienkārši par lietu, angliski bieži der arī it: „It's my phone.“
„Šis ir mans brālis“, „Šie ir mani vecāki“: latviski norādāmais vietniekvārds daudzskaitlī mainās
Tā ir īsta palīdzība: tāpat kā šis → šie un tas → tie, angliski this → these un that → those. „These are my parents“ seko tai pašai loģikai kā „Šie ir mani vecāki“. Jaunais ir tikai pareizi dzirdēt un rakstīt atšķirību starp this (īss i) un these (garš i, kā latviešu ī).
Šis, šī, šie, šīs; tas, tā, tie, tās: latviski norādāmais vietniekvārds mainās pēc dzimtes
Angliski norādāmajiem vietniekvārdiem dzimtes nav: this der gan „šis galds“, gan „šī grāmata“ vietā, these – gan „šie“, gan „šīs“ vietā. Svarīgi ir tikai tas, vai lieta ir viena vai to ir vairākas.
Pa telefonu latviski saka „Te runā Anna“ vai „Sveiki, te Anna“
Angliski pa telefonu parasti saka „Hi, this is Anna“ vai „Hi, it's Anna“. „Here is Anna“ un „Here speaks Anna“ nav pareizi, un „Hi, that's Anna“ arī ne. Lai pajautātu, ar ko runā: „Is this Ms. Chen?“ („Vai es runāju ar Čenas kundzi?“); britu angļu valodā dzird arī „Is that Ms. Chen?“. Bet pieteikt sevi vienmēr var ar this vai it's.
💡 Šis → this; tas → that. Šie → these; tie → those.
💡 Ja vari to aizskart tagad, this/these; ja uz to jānorāda ar pirkstu, that/those.
💡 Daudzskaitlis = these/those. Pagarini patskani: this (īss i), these (garš i, kā ī).
💡 Pa telefonu: „Te runā Anna“ → This is Anna.
"Hello?"
"Hi, this is Marco from the dentist's office. Is this Ms. Chen?"
"Yes, this is she. Is everything okay with my appointment?"
"Yes, I just wanted to confirm you're still coming in on Thursday."
1. uzdevums · Sadali grupās pēc attāluma
Sadalīti: 0 / 4
2. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu
___ is my sister, Anna. (she's standing right next to you)
3. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu
___ are my keys. (on the table right in front of you)
4. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu
Look at ___ mountains over there!
5. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu
Can you pass me ___ book on the shelf across the room?
6. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu (telefona saruna)
Hi, ___ is Anna speaking.
7. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu
I love ___ shoes I'm wearing right now!
8. uzdevums · Pabeidz teikumu
Complete: ___ is my new phone. (you're holding it) (one word)
9. uzdevums · Pabeidz teikumu
Complete: ___ were the good old days. (looking back at the past) (one word)
10. uzdevums · Sakārto vārdus teikumā
11. uzdevums · Izlabo kļūdu
Fix the mistake:
12. uzdevums · Bieža kļūda: „Tas ir mans telefons“ par to, kas ir rokā
Latvian: “Tas ir mans jaunais telefons.” (you are holding the phone in your hand) Which English sentence is correct?
Pieci īsi jautājumi – pārbaudi savas zināšanas.
Jautājums 1 / 5
Rezultāts: 0/0
___ is my new laptop. (you're holding it right now)
Much un many
Kad lietot much un kad many, kāpēc latviešu „daudz“ un „cik“ šeit nepalīdz un kāpēc apstiprinājuma teikumos dabiskāk skan a lot of.
Some un any
Some vai any: kad lietot katru no tiem, kāpēc nesaka „I don't have no money“ un kāpēc angliski vajag vārdu tur, kur latviski nav neviena.
Few un little
Few / a few un little / a little: kad lietot katru un kā mazais a maina toni – līdzīgi kā latviešu „maz“ pretstatā „nedaudz“ vai „daži“.
All, every un each
All, every un each: kad latviešu „visi“ ir all, kad „katrs“ ir every un kad each, un kāpēc pēc every vienmēr ir vienskaitlis – every student has.