Latviski sakām „daudz ūdens“ un „daudz grāmatu“ – ar vienu un to pašu vārdu. Angliski jāizvēlas: much neskaitāmām lietām, many skaitāmām lietām daudzskaitlī.
Ko tu iemācīsies
Latviski „daudz“ lietojam ar jebkuru lietvārdu: „daudz ūdens“, „daudz grāmatu“, „daudz laika“, „daudz draugu“. Angliski jāizvēlas starp diviem vārdiem: much water, bet many books. Much lieto ar to, ko mēra, nevis skaita, bet many – ar skaitāmām lietām daudzskaitlī.
Vienkāršākais tests: vai lietvārda priekšā var likt skaitli (one book, two books)? Tad lietvārds ir skaitāms, un vajag many. Ja ne (two waters parasti skan dīvaini), tas ir neskaitāms, un vajag much. Ievēro: izšķir angļu lietvārds, nevis latviešu. Drīz redzēsi, kāpēc.
„How many books did you buy?“: grāmatas var saskaitīt, tāpēc many.
„How much water do you drink a day?“: ūdeni nevar saskaitīt, tāpēc much.
Latviešu valodā ir viens palīgs: īpašības vārdu „daudzi, daudzas“ lietojam tikai ar skaitāmiem lietvārdiem daudzskaitlī („daudzi draugi“, „daudzas grāmatas“). Kur der „daudzi“, angliski parasti būs many. Bet „daudzi ūdeņi“ nesakām – un angliski arī nav „many waters“.
Slazds: daži lietvārdi latviski ir daudzskaitlī, bet angliski neskaitāmi. „Daudz padomu“, „daudz mājasdarbu“, „daudz mēbeļu“, „daudz ziņu“: angliski advice, homework, furniture un news ir neskaitāmi. Saka much advice, much homework, nekad „many advices“ vai „many homeworks“. Money un time arī ir neskaitāmi – much money, much time.
Jautājumos latviešu valoda nepalīdz: „Cik?“ der visam („Cik naudas?“, „Cik bērnu?“). Angliski ir divi jautājumi: How much (How much money?) un How many (How many children?). Izvēle atkarīga no tā, vai angļu lietvārds ir skaitāms.
Ikdienā much un many lieto galvenokārt jautājumos un nolieguma teikumos. Apstiprinājuma teikumos angliski runājošie parasti saka a lot of vai lots of. Īpaši much tur skan stīvi vai formāli; many apstiprinājumā ir iespējams, bet a lot of parasti skan dabiskāk. Izņēmums: aiz too, so un very much un many ir normāli arī apstiprinājumā: too much sugar, so many people, Thank you very much. Latviski turpretī „daudz“ skan normāli jebkurā teikumā („Man šodien ir daudz darba“).
„I don't have many friends here.“: tas ir noliegums, tāpēc many skan dabiski.
„There's a lot of traffic today.“: tas ir apstiprinājums, tāpēc a lot of, nevis much.
Latviski „daudz naudas“ un „daudz draugu“ izskatās vienādi, bet money angliski ir neskaitāms lietvārds, tāpēc much.
Latviski „daudz padomu“ ir daudzskaitlī, bet angliski advice ir neskaitāms un bez daudzskaitļa – tātad ne many, ne -s. Apstiprinājuma teikumā dabiskāk skan a lot of.
„Mājasdarbi“ latviski ir daudzskaitlī, bet homework angliski ir neskaitāms: much homework, bez -s.
„Daudz cilvēku“ nav much people: people ir skaitāms daudzskaitlis. Saki many people vai, apstiprinājuma teikumā, labāk a lot of people.
Latviski „Cik ābolu?“, bet angliski apples ir skaitāms daudzskaitlis, tāpēc How many.
Latviešu „Cik maksā?“ angliski vienmēr ir How much: cenu jautā ar much.
Latviski „Man šodien ir daudz darba“ skan normāli, bet angliski much apstiprinājuma teikumā skan stīvi. Lieto a lot of.
Latviski „daudz“ + ģenitīvs der jebkuram lietvārdam: „daudz laika“, „daudz ūdens“, „daudz grāmatu“, „daudz cilvēku“
Angliski tas ir galvenais jaunums: much ar neskaitāmiem lietvārdiem („much time“, „much water“), many ar skaitāmiem daudzskaitlī („many books“, „many people“). Pirms izvēlies, pajautā sev: vai šo angļu lietvārdu var saskaitīt?
Latviski jautājam vienkārši „Cik?“: „Cik ābolu?“, „Cik cukura?“, „Cik tas maksā?“
Angliski „cik“ ir divi jautājumi: How many + skaitāms daudzskaitlis („How many apples?“), How much + neskaitāms lietvārds („How much sugar?“). Cenai vienmēr How much: „How much does this cost?“ vai „How much is it?“ – arī bez lietvārda.
„daudzi draugi“, „daudzas grāmatas“: īpašības vārdu „daudzi“ lietojam tikai ar skaitāmiem lietvārdiem
Šis ir īsts palīgs: ja latviski var teikt „daudzi“ vai „daudzas“, angliski parasti būs many („many friends“, „many books“). „Daudzi ūdeņi“ vai „daudzas naudas“ nesakām – un angliski tur ir much.
„padomi“, „mājasdarbi“, „mēbeles“, „ziņas“: latviski tie ir daudzskaitlī
Angliski advice, homework, furniture un news ir neskaitāmi: bez daudzskaitļa -s un ar much, nevis many. Šeit latviešu daudzskaitlis maldina – tā ir biežākā much / many kļūda.
💡 Domās noliec skaitli angļu lietvārda priekšā: „two books“ skan normāli – many; „two waters“ skan dīvaini – much.
💡 Ja latviski der „daudzi / daudzas“, angliski parasti būs many. Izņēmumi: advice, homework, furniture un news ir neskaitāmi, vienmēr much.
💡 „Cik?“ ir divi jautājumi: How many + skaitāms daudzskaitlis, How much + neskaitāms lietvārds.
💡 „Cik maksā?“ → How much does it cost? Bez lietvārda How much jautā cenu.
"How much cheese do you want — half a pound?"
"That's fine. How many apples are in a bag?"
"Usually six. We don't have many bags left today, though."
"No problem, one bag is enough."
1. uzdevums · Sadali grupās: much vai many
Sadalīti: 0 / 6
2. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu
How ___ apples do you need?
3. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu
How ___ sugar do you take in your coffee?
4. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu
There isn't ___ time left before the meeting.
5. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu
There aren't ___ seats available tonight.
6. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu
I don't have ___ friends in this city yet.
7. uzdevums · Izlabo kļūdu
Fix the mistake:
8. uzdevums · Pabeidz teikumu
Complete: We don't have ___ eggs left. (one word)
9. uzdevums · Pabeidz teikumu
Complete: How ___ does the ticket cost? (one word)
10. uzdevums · Sakārto vārdus teikumā
11. uzdevums · Izvēlies dabiskāko variantu
In everyday speech, which sounds more natural for a positive statement?
12. uzdevums · Bieža kļūda: „Cik ābolu?“
Latvian: “Cik ābolu tev vajag?” Which English question is correct?
Pieci īsi jautājumi – pārbaudi savas zināšanas.
Jautājums 1 / 5
Rezultāts: 0/0
How ___ books have you read this year?
Some un any
Some vai any: kad lietot katru no tiem, kāpēc nesaka „I don't have no money“ un kāpēc angliski vajag vārdu tur, kur latviski nav neviena.
This, that, these un those
Uzzini, kad lietot this, that, these un those: pēc attāluma (tuvu vai tālu) un pēc daudzuma (viena lieta vai vairākas). Un kā sevi pieteikt telefonsarunā.
Few un little
Few / a few un little / a little: kad lietot katru un kā mazais a maina toni – līdzīgi kā latviešu „maz“ pretstatā „nedaudz“ vai „daži“.
All, every un each
All, every un each: kad latviešu „visi“ ir all, kad „katrs“ ir every un kad each, un kāpēc pēc every vienmēr ir vienskaitlis – every student has.