So un such nozīmē „tik, tāds, tādā mērā“. Kuru vajag, ir atkarīgs no tā, vai aiz tā nāk lietvārds.
Ko tu iemācīsies
So un such pastiprina; abi nozīmē „tik“ vai „tādā mērā“. Lai izvēlētos, pietiek ar vienu jautājumu: vai aiz īpašības vārda nāk lietvārds? Ja nē, lieto so. Ja nāk lietvārds (ar īpašības vārdu priekšā vai bez tā), lieto such.
Latviski abos gadījumos saki „tik“: „Filma ir tik garlaicīga“, „Tā ir tik garlaicīga filma“. Angliski pirmais ir „The movie is so boring“, bet otrais – „It's such a boring movie“.
Te latviešu valoda palīdz: so stāv tieši pirms īpašības vārda vai apstākļa vārda, ja aiz tā nav lietvārda, tāpat kā „tik garš“, „tik ātri“: so tall, so quickly, so interesting.
Ar much/many/little/few vienmēr lieto so, pat ja aiz tiem ir lietvārds: so much work (tik daudz darba), so many people (tik daudz cilvēku). Ja latviski saki „tik daudz“ vai „tik maz“, angliski būs so much/so many vai so little/so few, nekad such much vai such many.
Such stāv pirms vārdkopas ar lietvārdu. Latviski arī te saki „tik“ („tik jauka diena“), bet angliski šajā vietā vajag such, un, ja lietvārds ir skaitāms un vienskaitlī, aiz tā nāk a/an: such a nice day, nevis so nice day vai a so nice day.
Ar daudzskaitli un neskaitāmiem lietvārdiem artikula nav: such kind people (tik laipni cilvēki), such terrible weather (tik briesmīgs laiks). Ievēro vārdu news: latviski „ziņas“ ir daudzskaitlī, bet angļu news ir neskaitāms un vienskaitlī – such good news, un This is such good news!, nevis These are such good news.
Uzmanies ar „tāds“: latviešu valodā artikulu nav, tāpēc „Tādu jucekli es nekad neesmu redzējis“ gribas tulkot kā „such mess“. Angliski ar skaitāmu lietvārdu vienskaitlī artikuls ir obligāts: „I've never seen such a mess“. Formālā angļu valodā pastāv arī „so nice a day“, bet ikdienā vienmēr saka „such a nice day“.
Tāpat kā latviski („tik nogurusi, ka…“), so un such var ievadīt sekas ar that: so + īpašības vārds + that (bez lietvārda) vai such + (īpašības vārds +) lietvārds + that (ar lietvārdu). „Tik skaļš koncerts, ka…“ ir such a loud concert that…
Ikdienas angļu valodā that bieži izlaiž: „I was so tired I fell asleep.“ Un svarīga atšķirība: latviski pirms „ka“ vienmēr liek komatu, bet angliski pirms that komata nav – so tired that, nevis so tired, that.
Burtisks tulkojums no „Tā bija tik lieliska ballīte!“. Ja ir lietvārds, latviešu „tik“ angliski ir such, un aiz tā – a.
„Tik laipni cilvēki“: pirms īpašības vārda un daudzskaitļa lietvārda lieto such, bez artikula.
Latviski „tāds juceklis“ ir bez artikula, bet angliski skaitāmam lietvārdam vienskaitlī vajag such a.
Arī ar īpašības vārdu a/an neizlaiž: such + a + nice + day.
Latviski „ziņas“ ir daudzskaitlī, bet angļu news ir neskaitāms un vienskaitlī: This is such good news – bez a un bez these/are.
Pirms much un many vienmēr ir so: „tik daudz prieka“ = so much fun.
Ja aiz īpašības vārda nav lietvārda, lieto so, tāpat kā latviski „tik garš“.
„Tik garš“, „tik daudz darba“, „tik nogurusi, ka…“: šeit latviešu „tik“ angliski arī ir so
Pirms īpašības vārda vai apstākļa vārda bez lietvārda, ar much/many un konstrukcijā so … that latviešu un angļu valoda sakrīt: „He is so tall“, „We have so much to do“, „She was so tired that she fell asleep“. Te vari paļauties uz savu valodas izjūtu.
Latviski „tik“ lieto arī tad, ja aiz īpašības vārda ir lietvārds: „tik jauka diena“, „tik laipni cilvēki“
Šeit angļu valoda atšķiras: tiklīdz ir lietvārds, lieto such, un tas stāv visa priekšā. „Tik jauka diena“ = such a nice day (nevis „so nice day“ vai „a so nice day“), „tik laipni cilvēki“ = such kind people (nevis „so kind people“).
Latviešu valodā nav artikulu: „tāds juceklis“, „tāda jauka diena“
Such izskatās pēc „tāds“, bet ar skaitāmu lietvārdu vienskaitlī tam vajag a/an: „I've never seen such a mess“, nevis „such mess“. Secība ir stingra: such + a/an + īpašības vārds + lietvārds. Bez artikula – tikai ar daudzskaitli un neskaitāmiem lietvārdiem: such kind people, such good news.
Latviski pirms „ka“ obligāti liek komatu: „Mūzika bija tik skaļa, ka mēs nevarējām runāt“
Angliski pirms that šajā konstrukcijā komata nav: „The music was so loud that we couldn't talk.“ Arī ja that izlaiž, komatu neliek: „I was so tired I fell asleep.“
💡 Aiz tā nav lietvārda? So. Ir lietvārds? Such – lai gan latviski saki „tik jauka diena“.
💡 Such a + skaitāms lietvārds vienskaitlī: vispirms such, tad a/an; nekad „a so“ un nekad such bez artikula.
💡 Pirms much un many vienmēr ir so: so much, so many (tik daudz).
"How was the trip?"
"Amazing! The scenery was so beautiful, and the people were such lovely hosts."
"That sounds incredible."
"It really was — it was such a memorable week that I never wanted to leave."
1. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu
It's ___ hot today!
2. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu
It's ___ a hot day!
3. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu
They are ___ kind people.
4. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu
She was ___ tired that she fell asleep on the sofa.
5. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu
It was ___ a boring movie that we left early.
6. uzdevums · Izlabo kļūdu
Fix the mistake:
7. uzdevums · Izlabo kļūdu
Fix the mistake:
8. uzdevums · Pabeidz teikumu
Complete: I have ___ much work to do this week. (before an uncountable noun, one word)
9. uzdevums · Pabeidz teikumu
Complete: This is ___ a difficult exercise. (before article + adjective + noun, one word)
10. uzdevums · Sakārto vārdus teikumā
11. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
12. uzdevums · Bieža kļūda: „tik jauka diena“ vārds pa vārdam
Latvian: “Tā bija tik jauka diena!” Which English translation is correct?
Pieci dažādi jautājumi – pārbaudi savas zināšanas.
Jautājums 1 / 5
Rezultāts: 0/0
The concert was ___ loud that my ears hurt.
Present perfect vai past simple
Present perfect vai past simple: nenosaukts laiks un saikne ar tagadni pret konkrētu pagātnes brīdi. Kāpēc latviešu „redzēju“ ne vienmēr ir saw.
Present perfect vai present perfect continuous
Present perfect simple (rezultāts) vai continuous (ilgums un process) – un kā angliski pateikt „es gaidu jau stundu“ vai „visu dienu strādāju“.
Used to, be used to un get used to
Used to (agrāk bija, tagad vairs nav), be used to (būt pieradušam) un get used to (pierast): kā atšķirt trīs ļoti līdzīgas konstrukcijas.
Been vai gone
Been vai gone present perfect laikā: vai cilvēks jau ir atpakaļ vai joprojām prom? Latviešu „bijis“ un „aizgājis“ palīdz izvēlēties pareizi.