Latviski ir „šis“ un „tas“, angliski – this un that (un to daudzskaitļi these un those). Pietiek ar diviem jautājumiem: tuvu vai tālu? Viens vai vairāki?
Ko tu iemācīsies
Norādāmais vietniekvārds aizstāj lietvārdu un vienlaikus uz kaut ko norāda. Lietas nosaukuma atkārtošanas vietā tu vienkārši saki this, that, these vai those.
Salīdzini: „This bag is heavy.“ nosauc lietvārdu (bag) un to raksturo. „This is heavy.“ lietvārdu izlaiž: this vienlaikus norāda un nosauc – kā latviski „Šis ir smags“. Šī nodarbība ir par šādu patstāvīgu lietojumu.
Latviešu valodā ir līdzīgs pāris: „šis“ (tuvu) un „tas“ (tālāk). Taču ikdienā „tas“ ir neitrāls vārds, ko sakām arī par lietām, kas ir pavisam tuvu: „Kas tas ir?“ par to, kas ir tev rokā. Angliski tuvu esošais gandrīz vienmēr ir this: „What is this?“
Angliski ir tikai četri norādāmie vietniekvārdi, un izvēle ir atkarīga no diviem jautājumiem: vai tas ir tuvu vai tālu? Vai tas ir viens vai vairāki?
This = tuvu + vienskaitlis („This is mine.“). That = tālu + vienskaitlis („That is hers.“). These = tuvu + daudzskaitlis („These are new.“). Those = tālu + daudzskaitlis („Those are outside.“).
Labā ziņa: vienskaitlis un daudzskaitlis darbojas kā latviski (šis → šie, tas → tie), bet dzimtes angliski nav: „šis“ un „šī“ ir this, „šie“ un „šīs“ – these, „tie“ un „tās“ – those. Arī locījumu nav: „šo“, „šim“, „šajā“ – vienmēr this.
Uzmanies ar izrunu. Latviešu valodā nav skaņas th, tāpēc this un these viegli izskan kā „dis“ vai „zis“. Mēles galu viegli novieto starp zobiem. Toties garumu latviešu valoda palīdz sadzirdēt: this ir īss i (kā „i“), these – garš (kā „ī“). Atceries: this is (viens), these are (vairāki).
„Tuvu“ parasti nozīmē blakus tev: tev rokā, uz tava galda, tieši tavā priekšā. „Tālu“ nozīmē tālāk: telpas otrā pusē, ārā, ielas galā. „I love this“ (ar kafijas krūzi rokā) un „I love that“ (skatoties uz gleznu galerijas otrā galā). Ja latviski gribas teikt „tas“, bet lieta ir tev rokā vai tieši blakus, angliski izvēlies this.
Tāpat tas darbojas ar laiku un sarunu. Tam, kas notiek tagad vai sāksies tūlīt, parasti ir this/these, bet tam, kas jau pagājis vai ko kāds tikko pateica, – that/those. „This is a busy week“ (šī nedēļa, tagad) un „That was a busy week“ (nedēļa, kas jau pagājusi). Tāpēc, reaģējot uz kāda teikto, lieto that – un te latviešu valoda sakrīt: „Tā ir taisnība“ → „That's true“, „Tas ir viss“ → „That's all“.
Tipisks piemērs ir telefona saruna. Amerikāņu angļu valodā par sevi parasti saka this, un bieži arī par to, kuru meklē: „Hi, is this Maria?“ „Yes, this is Maria.“ Britu angļu valodā biežāk dzird „Is that Maria?“ – neliela paraduma atšķirība, nevis kļūda. Ievēro: latviešu „Te Marija“ vai „Šeit runā Marija“ netulko vārds vārdā (Here is Maria, Here speaks Maria), bet saka „This is Maria“ (vai vienkārši „Hi, it's Maria“).
Tos pašus četrus vārdus var likt arī tieši lietvārda priekšā, nevis tā vietā: this book, that email, these forms, those cars. Šajā lomā tie ir noteicēji (determiners), nevis vietniekvārdi, un tiem ir tā pati loģika – tuvu/tālu un vienskaitlis/daudzskaitlis.
Šī nodarbība ir par vietniekvārda lietojumu, kad vārds stāv viens („These are new.“). Lietojumam lietvārda priekšā („These shoes are new.“) veltīta nodarbība „This, that, these un those“ kategorijā „Noteicēji un daudzuma vārdi“. Pagaidām pietiek zināt, ka tie paši četri vārdi pilda abas funkcijas.
Shoes ir daudzskaitlis, tāpēc vajag daudzskaitļa vietniekvārdu these un darbības vārdu are – tāpat kā „Šīs ir manas mīļākās kurpes“. Ja this un these izklausās līdzīgi, skaties uz darbības vārdu: this is, these are.
Latviski „Kas tas ir?“ var jautāt arī par to, kas ir tev rokā. Angliski tuvu esošais ir this; that ir tam, kas atrodas tālāk.
That's ir saīsinātā forma no that is, tātad vienskaitlis. „Tās ir manas atslēgas“ angliski ir those are (vai these are, ja tās ir tuvu).
Latviski „mēbeles“ ir daudzskaitlī, bet angliski furniture ir neskaitāms lietvārds: this furniture is, nevis these furnitures are.
Telefonā latviešu „Te Marija“ vai „Šeit runā Marija“ netulko vārds vārdā. Angliski saka this is (vai vienkārši Hi, it's Maria); here is Maria skan tā, it kā tu kādam pasniegtu Mariju.
Latviski ir „šis“ (tuvu) un „tas“ (tālāk), bet ikdienā „tas“ ir neitrāls un der arī tuvām lietām: „Kas tas ir?“, „Tas ir mans“
Angliski ir tie paši divi līmeņi, taču that nav neitrāls: tas nozīmē „ne tuvu man“. Ja lieta ir tev rokā, uz tava galda vai tieši blakus, saki this: „What is this?“, „This is mine.“ Latviešu „tas“ angliski kļūst par that tikai tad, ja lieta tiešām ir tālāk vai ja runa ir par to, kas jau pateikts vai pagājis.
Iepazīstinot latviski bieži saka „Tas ir mans kolēģis Sems“ – par cilvēku, kas stāv blakus
Angliski, iepazīstinot ar kādu, kurš ir tev blakus, saka this: „This is my colleague, Sam.“ Arī par vairākiem cilvēkiem: „These are my parents.“ „That is my colleague“ skan tā, it kā kolēģis stāvētu kaut kur tālumā.
Latviešu norādāmie vietniekvārdi mainās pēc dzimtes un locījuma: šis/šī, tas/tā, šo, tam, tajā…
Angliski no tā paliek tikai skaitlis: this/these un that/those. „Šī ir mana“ un „Šis ir mans“ – abi „This is mine“; „Tās ir manas“ un „Tie ir mani“ – abi „Those are mine“ (vai these, ja tās ir tuvu). Darbības vārds pielāgojas skaitlim: this is, these are.
Daži lietvārdi latviski ir daudzskaitlī, bet angliski ir neskaitāmi: mēbeles, padomi, ziņas
Tā kā „šīs mēbeles“ un „šie padomi“ ir daudzskaitlī, gribas teikt „these furnitures“ vai „these advices“. Taču angliski furniture, advice, information un news ir neskaitāmi lietvārdi un gramatiski vienskaitlī: „This furniture is very old“, „This advice is useful“, „This is great news“. Vadies pēc angļu vārda, nevis pēc tulkojuma.
💡 Lieta ir tev rokā vai tieši blakus? This, pat ja latviski gribas teikt „tas“.
💡 Dzimtes nav: šis un šī → this, šie un šīs → these, tie un tās → those.
💡 Ja this un these izklausās līdzīgi, vadies pēc darbības vārda: this is, these are.
💡 Telefonā: „Te Marija“ → This is Maria.
"Can I get one of these, please?" (pointing at pastries in the case)
"Sure — the blueberry muffin. Would you like one of those cookies too?" (pointing farther down the counter)
"Yes, and this coffee smells amazing — is it fresh?"
"Just brewed! That'll be six seventy-five."
1. uzdevums · Atrodi teikumu, kur this ir vietniekvārds
Which sentence uses "this" as a pronoun standing alone (not directly before a noun)?
2. uzdevums · Izvēlies pareizo vārdu
You're on a video call, holding up a phone to show a friend. Which word fits: "___ is my new phone."
3. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
4. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
You're standing at your desk, pointing at some documents on a shelf across the room. Which is correct?
5. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
6. uzdevums · Sadali grupās: tuvu vai tālu
Sadalīti: 0 / 6
7. uzdevums · Sakārto vārdus teikumā
8. uzdevums · Sakārto vārdus jautājumā
9. uzdevums · Pabeidz teikumu
You're browsing a souvenir shop, pointing at postcards right in front of you on the counter. Complete: "___ are beautiful." (one word)
10. uzdevums · Pabeidz teikumu
You're in a dressing room and text a photo of a jacket you're trying on right now to a friend. Complete: "What do you think of ___?" (one word)
11. uzdevums · Izlabo kļūdu
Fix the mistake and type the corrected sentence: "These is my favorite song."
12. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
13. uzdevums · Situācija no dzīves
You're on a video call, sharing a chart on your own screen right now. Which is the natural way to introduce it?
14. uzdevums · Situācija no dzīves
At a farmers market, the vendor points to apples close to the stand and asks which fruit you'd like. You point to a basket of grapes at the far end of the table. Complete: "I'll take ___." (one word)
15. uzdevums · Bieža kļūda: „Te Marija“ telefonā
Latvian: “Labdien, te Marija.” (Maria is calling a colleague) Which English sentence is correct?
Pieci īsi jautājumi – pārbaudi, kā tev padodas this, that, these un those.
Jautājums 1 / 5
Rezultāts: 0/0
Complete the sentence: "Can you pass me ___?" You're pointing at a stapler on the far side of the desk. (one word)
Jautājamie vietniekvārdi: who, whose, what, which
Who, whose, what un which: jautājumi par cilvēkiem, īpašniekiem, lietām un izvēli. Kāpēc „kas“ angliski ir divi vārdi un kā pareizi pajautāt „Kam pieder…?“.
Atgriezeniskie vietniekvārdi (reflexive pronouns)
Atgriezeniskie vietniekvārdi myself, yourself, themselves… – darbībai, kas vēršas pret pašu darītāju, un uzsvaram. Kāpēc daudzi -ties vārdi tos neprasa.
Each other un one another: savstarpējie vietniekvārdi
Each other un one another – latviski „viens otru“, „cits citu“: piederības forma each other's, atšķirība no themselves un mīts par „diviem pret trim“.
My vai mine: piederības vārdi
My, your, their vai mine, yours, theirs: viss atkarīgs no tā, vai aiz vārda ir lietvārds. Un kāpēc latviešu „mans“ angliski ir divi dažādi vārdi.