I was given a book. This needs to be fixed. Ciešamā kārta (passive) aiz pamatiem – tieši tur, kur latviešu valoda darbojas citādi.
Ko tu iemācīsies
Kad vienkāršā ciešamā kārta jau ir apgūta, vērts iemācīties dažus sarežģītākus modeļus: cilvēku kā teikuma priekšmetu ar darbības vārdiem, kam ir divi papildinātāji, ciešamās kārtas nenoteiksmi, formas ar being un ļoti bieži lietoto konstrukciju needs to be done.
Latviski šīs domas bieži izsakām bez teikuma priekšmeta („Man iedeva…“, „Mašīnu remontē…“) vai ar vajadzības izteiksmi („Tas ir jāsalabo“). Tieši šeit vajag būt uzmanīgam.
Darbības vārdiem ar diviem papildinātājiem (give, send, offer, show, tell) ir cilvēks (netiešais papildinātājs) un lieta (tiešais papildinātājs). Latviski cilvēks paliek datīvā un nevar kļūt par ciešamās kārtas teikuma priekšmetu: saka „Man iedeva grāmatu“ vai „Man tika iedota grāmata“. Angliski visbiežāk tieši cilvēks ir teikuma priekšmets: „I was given a book.“ „She was told the news yesterday.“
Palīgs: iedomājies, ka cilvēks angliski „saņem“ darbību kā teikuma priekšmets, tāpat kā latviski „Es saņēmu grāmatu“ vai „Mēs saņēmām ielūgumu“. „We were sent an invitation.“ „I was offered a great opportunity.“ Atceries: angļu teikumam vienmēr vajag teikuma priekšmetu, tāpēc nevar sākt ar „To me was given…“ vai „Was sent us…“, kā varētu tulkot „Man iedeva…“, „Mums atsūtīja…“.
Variants ar lietu kā teikuma priekšmetu arī ir pareizs, bet tam vajag to pirms cilvēka, un tas parasti skan stīvāk: „A book was given to me.“ Nepareizi ir latviešu secība bez teikuma priekšmeta („Was given to me a book“) un lieks to aiz darbības vārda („I was given to a book“). Uzmanies arī ar „teikt“: „Man teica, ka…“ ir I was told that…, nekad „I was said that…“. Un explain šādi neder: „Man paskaidroja noteikumus“ ir The rules were explained to me.
Aiz dažiem darbības vārdiem lieto ciešamās kārtas nenoteiksmi (to be + pagātnes divdabis): „This needs to be fixed.“ Latviski to parasti izsaka ar vajadzības izteiksmi („Tas ir jāsalabo“), kurā nav redzams, vai darbība ir darāmā vai ciešamā kārtā. No tā rodas kļūda „This needs to fix“, kas nozīmētu, ka lietai pašai kaut kas jāsalabo.
Aiz tādiem darbības vārdiem kā hate, like, enjoy, avoid vai mind parasti lieto ciešamās kārtas gerundiju (being + pagātnes divdabis): „He hates being told what to do.“ Latviski saki „Viņam ļoti nepatīk, ka viņam saka, ko darīt“ – ar palīgteikumu, bet angliski šo uzbūvi nekopē. Aiz hate un like iespējama arī ciešamās kārtas nenoteiksme („He hates to be told what to do“); aiz enjoy, avoid un mind – tikai being.
Tā pati forma being + pagātnes divdabis ir ilgstošajā ciešamajā kārtā: „The car is being repaired right now.“ Šeit latviešu valoda palīdz: „Mašīna tiek remontēta“ (ar „tikt“) apzīmē procesu, bet „Mašīna ir saremontēta“ (ar „būt“) – stāvokli. Angliski tāpat: is being repaired ir process, is repaired – stāvoklis, kas neder kopā ar right now. Un „The car is repairing“ nozīmētu, ka mašīna pati kaut ko remontē.
Tā ir ļoti bieža konstrukcija, ar ko pasaka, ka kaut kas ir jāizdara, nesakot, kas to izdarīs – latviski „Plāns ir jāpārskata“, „Ziņojums ir jāpārstrādā“: „The plan needs to be reconsidered.“ „This report needs to be revised.“
Neizlaid to be: „This report needs revised“ dzird dažos reģionālos dialektos (piemēram, Skotijā un daļā ASV), bet standarta angļu valodā tas ir nepareizi. Standarta alternatīva ir needs + -ing: „This report needs revising.“ Un uzmanies ar darāmās kārtas nenoteiksmi: „This needs to fix“ nenozīmē „tas ir jāsalabo“.
„Man tika iedota grāmata“ netulko vārds vārdā: angļu teikumam vajag teikuma priekšmetu, un dabiskākais ir cilvēks: I was given…
Kad cilvēks ir teikuma priekšmets, pirms lietas to neliek. To + cilvēks ir tikai variantā „A book was given to me“.
„Man teica“ angliski ir I was told. Ar say cilvēks nevar būt teikuma priekšmets; tell – var.
„Man paskaidroja noteikumus“: aiz explain cilvēku nevar likt bez to (nevar teikt „explain me the rules“), tāpēc arī ciešamajā kārtā teikuma priekšmets ir lieta, bet cilvēks – aiz to.
„Tas ir jāsalabo“: angliski vajag ciešamās kārtas nenoteiksmi, to be + pagātnes divdabis. „Needs to fix“ nozīmētu, ka lietai pašai kaut kas jāsalabo.
„Mašīna tiek remontēta“ apraksta procesu, tāpēc vajag being. „Is repaired“ ir stāvoklis – tāpat kā „ir saremontēta“.
Ciešamās kārtas nenoteiksmei vajag to be. Standarta angļu valodā needs revised ir nepareizi; iespējams arī needs revising.
Ja runa ir par to, kas notiek ar tevi, vajag ciešamo kārtu: being interrupted (vai to be interrupted). „To interrupt“ nozīmētu, ka tu pārtrauc citus.
Latviski cilvēks, kas kaut ko saņem, paliek datīvā: „Man iedeva grāmatu“, „Man tika iedota grāmata“, „Mums atsūtīja ielūgumu“
Angliski cilvēks var būt teikuma priekšmets, un tas ir visdabiskāk: „I was given a book.“ „We were sent an invitation.“ Ja tulko vārds vārdā, teikumam pietrūkst teikuma priekšmeta („To me was given a book“, „Was sent us an invitation“) – tas ir nepareizi. Paņēmiens: pajautā sev, kurš kaut ko saņem, un padari viņu par teikuma priekšmetu: I, we, she…
Latviešu vajadzības izteiksme neparāda kārtu: „Tas ir jāsalabo“, „Dokuments ir jāparaksta“
Angliski jāizvēlas: ja lieta pati neko nedara, vajag ciešamo kārtu – „This needs to be fixed.“, „This document needs to be signed.“ „This needs to fix“ vai „This must sign“ nozīmētu, ka lieta pati veic darbību. Var teikt arī „We need to fix this“ (darāmā kārta ar cilvēku kā teikuma priekšmetu).
Latviski „Mašīna tiek remontēta“ (process) atšķiras no „Mašīna ir saremontēta“ (stāvoklis)
Šī atšķirība palīdz: „tiek remontēta“ → „is being repaired“, „ir saremontēta“ → „is repaired“ vai „has been repaired“. Ar right now vienmēr vajag being: „The car is being repaired right now.“ Ikdienā latviski biežāk saka „Mašīnu pašlaik remontē“ – angliski arī to izsaka ar is being repaired.
Par to, kas notiek ar kādu, latviski lieto palīgteikumu: „Man nepatīk, ka mani pārtrauc“, „Viņam ļoti nepatīk, ka viņam saka, ko darīt“
Angliski dabiski ir ciešamās kārtas gerundijs: „I don't like being interrupted.“ „He hates being told what to do.“ Nelieto darāmās kārtas nenoteiksmi: „I don't like to interrupt“ nozīmē, ka tev nepatīk pārtraukt citus.
💡 „Man iedeva…“, „Mums atsūtīja…“: padari cilvēku par teikuma priekšmetu → I was given…, We were sent…
💡 „Tas ir jāsalabo“ angliski nav darāmā kārta: it needs to be fixed, nevis it needs to fix.
💡 „Tiek darīts“ → is being done; „ir jāizdara“ → needs to be done.
"Did you hear? I was offered the team lead position."
"That's amazing, congratulations! When were you told?"
"This morning. It still needs to be officially announced, though."
"Well, you deserve it."
1. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Choose the correct sentence (passivizing the indirect object).
2. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Choose the correct sentence (passive infinitive).
3. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Choose the correct sentence (continuous passive: being + past participle).
4. uzdevums · Izvēlies dabiskāko teikumu
Choose the more natural sentence.
5. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Choose the correct sentence (passive with two objects).
6. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Choose the correct sentence.
7. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Choose the correct sentence.
8. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Choose the correct sentence.
9. uzdevums · Pārraksti teikumu tā, lai cilvēks būtu teikuma priekšmets
Rewrite passivizing the indirect object: 'They gave her an award.'
10. uzdevums · Pārraksti teikumu ar ciešamās kārtas nenoteiksmi
Rewrite using a passive infinitive: 'This document needs someone to sign it.'
11. uzdevums · Sadali grupās
Sadalīti: 0 / 4
12. uzdevums · Bieža kļūda: „Mums atsūtīja…“ bez teikuma priekšmeta
Latvian: “Mums atsūtīja ielūgumu.” Which English passive sentence is correct?
Pieci īsi jautājumi – pārbaudi savas zināšanas.
Jautājums 1 / 5
Rezultāts: 0/0
Choose the correct sentence.
Ciešamā kārta ziņām un baumām: It is said that… / He is said to…
It is said that un subject is said to: kā angliski nodot baumas un ziņas, nenosaucot avotu, un kā pārtulkot latviešu „saka, ka“ un „esot“.
Have / get something done – pakalpojumi
Have/get something done: kā angliski pateikt, ka darbu tavā vietā izdarīja kāds cits, un kāpēc „nogriezu matus“ frizētavā nav I cut my hair.
Ciešamā kārta ar get
Ciešamā kārta ar get: get + pagātnes divdabis kā neformāla be alternatīva negaidītiem notikumiem un kā angliski pateikt „Man nozaga telefonu“.
Ciešamā kārta visos laikos
Ciešamā kārta visos laikos: divdabis nemainās, mainās tikai be forma. Un kāpēc „ceļu pašlaik remontē“ angliski ir is being repaired.