Ārpus pamatlikumiem daži padziļināti modeļi nosaka artikulu ar abstraktiem lietvārdiem, vispārāko pakāpi un izsaucieniem. Latviešu valodā artikulu nav, tāpēc šeit katrs a un the jāpievieno apzināti.
Ko tu iemācīsies
Ārpus a/an/the pamatlikumiem angļu valodā ir daži padziļināti modeļi, kurus vērts iemācīties pa vienam: abstrakti lietvārdi, kas uz brīdi kļūst skaitāmi, nostiprināti izteicieni, kuros vajag the, un izsaucieni, kuros a parādās vai pazūd atkarībā no tā, vai lietvārds ir skaitāms.
Latviešu valodā artikulu nav, tāpēc intuīcija šeit nepalīdz, un a vai the ir viegli izlaist. Galvenokārt pievērs uzmanību divām lietām: izsaucieniem ar „kāds“ vai „cik“, kuros latviski nekā nav, bet angliski bieži vajag a, un lietvārdiem, kas latviski ir skaitāmi vai daudzskaitlī, bet angliski neskaitāmi (news, advice, information, knowledge).
Tādi lietvārdi kā knowledge, pleasure, shame un understanding parasti ir neskaitāmi. Bet, ja tiem ir īpašības vārds un tie nozīmē konkrētu gadījumu, pakāpi vai veidu, tie saņem a. Ar pleasure, shame, pity un relief izteicienos kā „it was a pleasure“ a ir obligāts; ar knowledge un understanding tas ir parasts, bet nav obligāts.
„She has a good knowledge of French.“ – konkrēta zināšanu pakāpe, ko apraksta good. Arī „good knowledge of French“ bez a ir pareizi. Nekad nav pareizs daudzskaitlis: latviešu „zināšanas“ ir tikai daudzskaitlī, bet angliski nav „knowledges“.
„It was a pleasure to meet you.“ – konkrēta prieka reize, šoreiz. Latviski saka „Bija patīkami iepazīties“ vai „Prieks iepazīties“, bez neviena vārda, kas atbilstu a, tāpēc to viegli aizmirst.
Tāpat ar „Žēl“ → It's a shame / It's a pity un izsaucienu „Cik žēl!“ → What a shame! / What a pity! Angliski abos gadījumos vajag a.
Vispārākā pakāpe (best, most important), kārtas skaitļi (first, last) un tādi vārdi kā only un same lieto ar the: aprakstam atbilst tikai viena lieta. Latviski šo vienreizību bieži parāda noteiktā galotne: „labākais restorāns“, „vienīgā kļūda“, „pirmā reize“, vai vārdi „tas pats“: „tajā pašā laikā“. Kur latviski ir -ais/-ā vai „tas pats“, angliski gandrīz noteikti vajag the.
„This is the best restaurant in town.“ – vispārākā pakāpe. Bieža kļūda ir izlaist the: „This is best restaurant in town“. Ievēro arī, ka „pilsētā“ te ir in town vai in the city.
„That was the only mistake he made all year.“ – only („vienīgais“).
Divi slazdi. Pirmais: „pagājušajā nedēļā“ un „nākamgad“ angliski ir last week un next year – bez the un bez in. The last lieto tikai nozīmē „pēdējais“ kādā virknē (the last chance). Otrais: latviski „Šī ir pirmā reize, kad es mēģinu suši“ ir tagadnē, bet angliski saka This is the first time I've ever tried sushi (present perfect).
Daži nostiprināti izņēmumi ar citu nozīmi: an only child (vienīgais bērns ģimenē), a second chance (vēl viena iespēja), a most interesting talk (ārkārtīgi interesanta lekcija).
Such un what saņem a pirms skaitāma lietvārda vienskaitlī, bet ne pirms neskaitāma lietvārda vai daudzskaitļa.
„What a beautiful sunset it was!“ – sunset ir skaitāms un vienskaitlī, tāpēc vajag a. Šeit latvieši kļūdās visbiežāk: „Kāds skaists saulriets!“ angliski nav „What beautiful sunset!“. Tāpat „Kāda nekārtība!“ → What a mess! un „Kāds atvieglojums!“ → What a relief!
„What nice weather we're having!“ – weather ir neskaitāms, tāpēc bez a. Un otrādi: „ziņa“ un „padoms“ latviski ir skaitāmi („Kāda laba ziņa!“, „labs padoms“), bet news un advice angliski ir neskaitāmi: What good news! Such good advice!, nekad „a good news“.
Un vārdu secība: „tik jauks pārsteigums“ angliski ir such a nice surprise. Such stāv pirms a; nesaki „a such surprise“ vai „so nice surprise“, un neaizmirsti a: „such nice surprise“ ir nepareizi.
„Kāds skaists saulriets!“ ir bez artikula, bet sunset ir skaitāms un vienskaitlī, tāpēc angļu izsaucienam vajag a.
Latviski „Kāda laba ziņa!“ ir vienskaitlī, bet news angliski ir neskaitāms: bez a. Tāpat ar advice un information.
Nostiprinātos izteicienos kā it was a pleasure, it's a shame vai what a relief abstraktais lietvārds nozīmē konkrētu reizi, un tam vajag a, kaut arī latviski („Prieks iepazīties“) nekā tāda nav.
Latviski „labākā diena“ – noteiktā galotne jau pasaka, ka tā ir tikai viena. Angliski to pasaka the, un bez tā teikums ir nepareizs.
„Tik jauks pārsteigums“: surprise ir skaitāms un vienskaitlī, tāpēc such a, un such stāv pirms a. Ne „such nice surprise“, ne „so nice surprise“.
Latviešu „zināšanas“ ir daudzskaitlī, bet knowledge – nekad. Saki a good knowledge of vai good knowledge of.
„Kāds skaists saulriets!“, „Cik žēl!“, „Kāda nekārtība!“ – latviski izsaucienos nav nekā, kas atbilstu a
Angliski, ja lietvārds ir skaitāms un vienskaitlī, izsaucienam vajag a: „What a beautiful sunset!“, „What a pity!“, „What a mess!“. Bez a – tikai ar neskaitāmiem lietvārdiem vai daudzskaitli: „What nice weather!“, „What beautiful flowers!“. Vienmēr pajautā sev: vai lietvārds angliski ir skaitāms un vienskaitlī? Tad what a.
Latviski var skaitīt „ziņu“ un „padomu“, bet „zināšanas“ ir tikai daudzskaitlī
News, advice, information un knowledge angliski ir neskaitāmi: bez a un bez daudzskaitļa. Tāpēc: „What good news!“, „such good advice“, „a good knowledge of French“ (te a iet kopā ar īpašības vārdu un nozīmi „pakāpe“, bet nekad „knowledges“). „What a good news!“ un „an advice“ ir tipiskas kļūdas, tulkojot no latviešu valodas.
„Labākais restorāns“, „vienīgā kļūda“, „tajā pašā laikā“ – noteiktā galotne un „tas pats“; bet „pagājušajā nedēļā“, „nākamgad“
Noteiktā galotne -ais/-ā pie vispārākās pakāpes un kārtas skaitļiem un vārdi „tas pats“ ir labs signāls, ka angliski vajag the: the best restaurant, the only mistake, at the same time. Ar vispārāko pakāpi a ir kļūda: „a best restaurant“ nav iespējams. Bet laika izteicienos angliski artikula nav: „last week“, „next year“, nevis „the last week“ vai „in last week“ („the last week“ ir ar citu nozīmi: „pēdējā nedēļa“ kādā periodā, kā the last week of June, vai „pēdējās septiņas dienas“, kā in the last week).
💡 „Kāds…!“ / „Cik…!“ + skaitāms lietvārds vienskaitlī → angliski ar a: What a sunset! What a pity!
💡 Ziņa, padoms, informācija, zināšanas angliski ir neskaitāmi, bez a un bez daudzskaitļa: What good news! Such good advice!
💡 Noteiktā galotne („labākais“, „pirmā“, „vienīgā“) vai „tas pats“ → the. Bet „pagājušajā nedēļā“ ir last week, bez the.
"How did it go? It was a pleasure just to meet the team, honestly."
"That's great! Did they ask anything tricky?"
"Just one — the hardest question was about a project I led two years ago."
"What a relief — sounds like it went really well!"
1. uzdevums · Izvēlies pareizo teikumu
Which is correct?
2. uzdevums · Izvēlies pareizo artikulu
It was ___ pleasure to meet you.
3. uzdevums · Izvēlies pareizo artikulu
This is ___ best restaurant in town.
4. uzdevums · Izvēlies pareizo artikulu
That was ___ only mistake he made all year.
5. uzdevums · Izvēlies pareizo artikulu
We arrived at ___ same time.
6. uzdevums · Izvēlies pareizo izsaucienu
___ beautiful sunset it was!
7. uzdevums · Izvēlies pareizo izsaucienu
___ nice weather we're having!
8. uzdevums · Pabeidz teikumu
Complete: It was ___ shame you couldn't come to the party. (one word)
9. uzdevums · Pabeidz teikumu
Complete: This is ___ first time I've ever tried sushi. (one word)
10. uzdevums · Sakārto vārdus teikumā
11. uzdevums · Izlabo kļūdu
Fix the mistake:
12. uzdevums · Bieža kļūda: „Kāds…!“ bez artikula
Latvian: “Kāds skaists saulriets!” Which English sentence is correct?
Pieci īsi jautājumi – pārbaudi savas zināšanas.
Jautājums 1 / 5
Rezultāts: 0/0
She showed ___ deep understanding of the topic.
Vispārīgā un konkrētā nozīme
Kā angliski runāt par veselu kategoriju: daudzskaitlis bez artikula, the vai a/an ar vienskaitli – un kāpēc latviešu „Suns ir draugs“ angliski neder.
Artikuli ar personvārdiem un vietvārdiem
The vai bez artikula ar vietu nosaukumiem: pilsētas un vairums valstu bez artikula; upes, jūras, kalnu grēdas un valstis daudzskaitlī ar the.
Bez artikula (zero article)
Kad angliski artikulu nelieto: vispārīgi apgalvojumi, ēdienreizes, valodas un go to school. Un kad tomēr vajag the, lai gan latviski nekā nav.
Artikuli: a, an un the
Kad lietot a, an un the, un kā latviešu valoda bez artikuliem izsaka to pašu – ar vārdu secību, noteikto galotni un kontekstu.